Kur atrast lojālu un strādīgu darbinieku ilgtermiņā?
Raksta autore: Elva Poriete

"Kur lai atrod darbiniekus?" ir jautājums, ko Latvijas darba tirgū arvien skaļāk dzirdam jau dažus pēdējos gadus.
Daļa uzņēmumu skatās ārpus robežām un mēģina piesaistīt ārzemju darbaspēku. Daudzi pievērsušies jauniešu piesaistei, piedāvājot viņiem aktuālus pasākumus un labumus, kā dažādas apmācību programmas, prakses iespējas, mūsdienīgu darba vidi, elastīgu darba laiku. Tomēr daļa uzņēmumu devušies pavisam citā virzienā un koncentrē savu uzmanību uz senioru piesaisti. Kāpēc šāda izvēle un vai tā varētu būt īstā arī jūsu uzņēmumam?


Pašlaik Latvijā tikai ap 17% pensionāru ir nodarbināti, taču pastāv potenciāls šo daļu palielināt līdz pat 25%. Vislielāko vēlmi strādāt izrāda seniori vecumā līdz 70 gadiem. Senioru starpā, kuri aktīvi domā par darba gaitu atsākšanu:


50%
Uzskata, ka viņiem ir nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai varētu kvalitatīvi apkalpot klientus, sniegt konsultācijas, apmācīt, palīdzēt izvēlēties vai pieņemt lēmumus
40%
domā, ka varētu darināt kādas konkrētas lietas un veikt praktiskus darbus, kas saistīti, piemēram, ar santehniku, būvniecību, dārzkopību, biškopību*

*http://www.la.lv/darbam-motive-laba-veseliba-un-maza-pensija
Ir daži ekonomiski un sociāli būtiski argumenti par labu tam, lai apsvērtu seniorus kā potenciālo auditoriju kandidātu piesaistei.
Seniori salīdzinājumā ar pusmūža cilvēkiem un jauniešiem ir mazāk nodarbināta iedzīvotāju grupa, kas paver iespējas iegūt trūkstošo darbaspēka resursu
Pieliekot pūles, lai nodarbinātu seniorus, arī visiem esošajiem darbiniekiem būs veselīgāka darba vide un ilgāks sagaidāmais darba mūžs
Darbinieki un klienti var iegūt no biežākas starppaaudžu komunikācijas un sadarbības
Aktīva senioru piesaiste var palīdzēt veidot labāku darba devēja tēlu, kas savukārt var palīdzēt arī citu vecuma grupu darbinieku piesaistē
Seniori ir pastāvīgāki savās izvēlēs un tik bieži kā jaunieši "nelēkā" starp darba vietām
Palielinoties strādājošo senioru īpatsvaram, palielinās arī viņu ienākumi, uzlabojas integrācija sabiedrībā, un līdz ar to sabiedrības labklājība kopumā pieaug
"Mūsu pieredzē senioriem jaunas lietas apgūt nav problēmu, viņi labprāt mācās un mēģina darīt lietas citādāk."
Lai arī sabiedrība Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā, pakāpeniski novecojas, joprojām pastāv aizspriedumi par senioriem kā potenciālo kandidātu auditoriju. Visbiežāk dzirdamais stereotips ir tas, ka senioriem ir zemākas prāta spējas kā jauniešiem un ka viņi nevēlas un/vai nevar neko jaunu iemācīties. Gita Eihe, RIMI LATVIA Personālvadības biznesa partnere, šo mītu atspēko, uzsverot, ka "Mūsu pieredzē senioriem jaunas lietas apgūt nav problēmu, viņi labprāt mācās un mēģina darīt lietas citādāk."

Saprotams, ka mēģinot piesaistīt un veiksmīgi integrēt seniorus darba vidē, ir nepieciešami pielāgojumi gan fiziskās darba vides, gan procedūru jomā. Darba devēji, kas jau pašlaik aktīvi strādā ar senioru auditoriju, visbiežāk min, ka jāseko līdzi darba slodzes apjomam, lai tā nebūtu pārāk liela un jāveic pielāgojumi onboarding procesā, piemēram, jāpielāgo mentorings, ievadapmācību garums.

Endija Kaševska, BITE Latvija Klimata kontroles vadītāja, dalās pieredzē vecāku darbinieku apmācībā stāstot, ka "Senioriem nevajag kautrēties pārjautāt vai lūgt atkārtot informāciju, kas saistīta ar darba pienākumu veikšanu, jo atkārtošana ir zināšanu māte, un šis apgalvojums attiecas uz visu vecumposmu darbinieku apmācību. Ja apmācību procesā nepieciešams pielāgot to tempu, darba devējam tam ir jābūt gatavam un tas nevar būt iemesls, lai atteiktu kādam iespēju apgūt jaunas, darba pozīcijai vajadzīgas zināšanas. Interesanti ir tas, ka BITĒ esam novērojuši, ka nepieciešamību veikt apmācību lēnākā tempā bieži vien nosaka darbinieka augstā atbildības sajūta, ko nevairīšos uzslavēt tieši gados vecākajos kolēģos."



Būtisks aspekts, ko atcerēties, intervējot seniorus, ir tas, ka jākliedē divi mīti pašu senioru prātā.
  • Pirmkārt, tas, ka sākot strādāt viņi vairs neturpinās saņemt pensiju nav taisnība - seniori strādājot to turpina saņemt un var pat palielināt, reizi gadā pieprasot pārrēķinu.
01
  • Otrkārt, jāstrādā pie tā, lai jau darba intervijas laikā senioram liktu justies ērti un pašpārliecināti, jo bieži vien seniori sevi vērtē krietni zemāk nekā pienāktos vai nu tāpēc, ka neredz vērtību savā līdzšinējā pieredzē vai tāpēc, ka piedzīvojuši atraidījumu citās darba intervijās. Kā stāsta E. Kaševska: "Pirmais, ar ko šādā gadījumā jāsāk, ir potenciālā darbinieka pārliecināšana, ka vecums nav noteicošais iemesls tam, vai viņš spēj iederēties kolektīvā un kvalitatīvi paveikt uzticētos pienākumus."
02
Darba devēji, kuri jau šobrīd strādā ar senioriem, vienbalsīgi apgalvo, ka, lai arī senioru piesaiste un integrēšana kolektīvā prasa papildu pūles, ieguvums ir neatsverams - pieredzējis, centīgs un lojāls darbinieks ilgtermiņā. Un pat neņemot vērā situāciju mūsu darba tirgū, kurš gan nevēlētos šādu darbinieku?
Vairāk praktisku padomu par to, kā piesaistīt un noturēt seniorus savu darbinieku vidū, meklējiet
www.senioristrada.lv!
Elva Poriete