Darba laiks
KAD MAZĀK IR VAIRĀK
-
argumenti par labu īsākai darba dienai
Astoņu stundu darba diena mūsdienās šķiet dabiska un pašsaprotama, bet reti aizdomājamies par to, kāpēc strādājam tieši tik ilgi. Henrijs Fords savās rūpnīcās pašlaik tik ierasto 40 stundu darba nedēļu ieviesa tikai aptuveni pirms gadsimta – 1926.g. rudenī – un saglabāja darbiniekiem tās pašas algas, kas tika maksātas par tolaik ierasto 10 stundu un sešu dienu darba nedēļu. Lai arī pēdējo simts gadu laikā darba vide pieredzējusi lielākās pārmaiņas kopš industriālās revolūcijas, un tehnoloģiskās inovācijas ļāvušas sasniegt ārkārtīgi strauju produktivitātes pieaugumu, darba dienas ilgums lielākajai daļai darbinieku nav samazinājies.
Pasaules praksē netrūkst piemēru, kas parāda, ka iespējami arī citi strādāšanas veidi
Tomēr pasaules praksē netrūkst piemēru, kas parāda, ka iespējami arī citi strādāšanas veidi. Jau pirms vairākām desmitgadēm Ricardo Semler Brazīlijas uzņēmumā Semco ieviesa iespēju darbiniekiem pašiem noteikt savu darba laiku (tajā skaitā rūpnīcā); Francijā jau kopš 2000.g. ieviesta 35 stundu darba nedēļa, un Austrālijā standarta darba nedēļa ir 38 stundas; IG Metall, kas ir liela arodbiedrība Vācijā, šogad vienojās par to, ka tās biedriem būs iespēja strādāt 28 stundu darba nedēļas līdz pat diviem gadiem (parasti tad, kad viņiem ir mazi bērni); Jaunzēlandes uzņēmums Perpetual Guardian šogad pārgāja uz 8 stundu un četru dienu darba nedēļu, kad pēc izmēģinājuma perioda secināja, ka darbinieku spēja sabalansēt darbu un privāto dzīvi ievērojami uzlabojās un saīsinātajai darba nedēļai nav nekādu trūkumu; Amazon eksperimentē ar 30 stundu darba nedēļu par ¾ algas; Stephan Aarstol savā uzņēmumā Tower Paddle Boards jau vairākus gadus ieviesis piecu stundu darba dienu un grāmatā "The Five-Hour Workday" dalās ar pieredzi un padomiem, lai uzņēmumi, kas nodarbina intelektuālā darba veicējus, varētu pilnībā izmantot tehnoloģiju sniegtos produktivitātes ieguvumus.

Statistika par labu īsākam darba laikam runā arī valstiskā līmenī – Lielbritānijā ar darbu saistīta stresa, depresijas un trauksmes dēļ pašlaik tiek zaudēti 15.4 miljoni darba dienu, kas nu jau ir vairāk kā puse no visām ar veselības problēmām saistītajām dienām, kad darbinieki neierodas darbā. Tajā pašā laikā OECD dati rāda, ka Vācijā, kuras iedzīvotāji strādā viszemāko stundu skaitu starp OECD valstīm, ir ļoti augsti produktivitātes rādītāji (vidējais vācietis ir par 27% produktīvāks nekā vidējais brits).

Šajā rakstā par to, kāpēc īsāka darba diena būtu vēlama ne tikai darbiniekiem, bet arī izdevīga darba devējiem un kā to mēģināt ieviest savā uzņēmumā, lai palielinātu produktivitāti un pietuvotos nākotnes darbavietai.
Kāpēc vajadzētu saīsināt darba dienu?
Kā Stephan Aarstol raksta savā grāmatā, mūsdienu ekonomika ir citāda nekā tā bija pirms simts gadiem. Ir jāsaprot, ka industriālās ēras domāšanas veids, kurā mazāk nostrādātu stundu nozīmē mazāku padarītā darba apjomu, bieži vien ir maldinošs. Gudrākie, atjautīgākie un centīgākie intelektuālā darba veicēji jau ir sapratuši, ka var savu darbu paveikt mazāk nekā astoņās stundās un atlikušo laiku darba vietā pavada, iepērkoties internetā, caurskatot sociālos medijus, plānojot atvaļinājumu. Tie, kuriem ir tāda iespēja, strādā no mājām, jo jau šobrīd ir sapratuši, ka savu darbu var paveikt mazāk nekā astoņās stundās atlikušo dienas daļu veltot citām nodarbēm, turklāt ietaupot papildu laiku, jo netiek tērēts laiks ceļā uz ofisu un kafijas pauzēs ar kolēģiem. Turklāt jāņem vērā tas, ka cilvēku prāti nedarbojas kā mehānismi – pat talantīgākie darbinieki pavadot astoņas stundas pie galda visu šo laiku nespēs koncentrēties un būt produktīvi. Pētījumi rāda, ka no zinātniska smadzeņu darbības viedokļa nav iespējams ilgstoši saglabāt nemainīgu uzmanību uzdevumam , un arī darbinieku aptaujas atklāj, ka patiešām produktīvu darbu viņi veic aptuveni trīs stundas
Kādi ir ieguvumi darbiniekam?
Pašvaldība Zviedrijā uz noteiktu laiku izmēģināja saīsināt medmāsu darba dienas līdz sešām stundām, un projektā pierādījās ka pirmo 18 mēnešu laikā medmāsas ņēma mazāk brīvdienu veselības problēmu dēļ, apgalvoja, ka viņu veselība ir uzlabojusies un paaugstināja savu produktivitāti organizējot par 85% vairāk aktivitāšu saviem pacientiem aprūpes namā . Un nav vajadzīgi plaši pētījumi, lai saprastu, ka darbinieku dzīves kvalitāte būtiski uzlabotos, ja viņi varētu strādāt īsākas stundas un saņemt tādu pašu atalgojumu. Iegūstot papildu 2-3 stundas pēcpusdienā, darbiniekiem katru dienu būtu gana daudz laika, lai nodarbotos ar to, ko viņi vēlas; darbs kļūtu par lietu, ko viņi dara no rītiem un tad turpina pilnvērtīgi dzīvot. Darbiniekiem uzlabotos veselība, jo brīvo laiku varētu izmantot rekreācijai vai sportam, ko bieži vien ir sarežģīti apvienot ar astoņu stundu darba dienu. Bez tam darbiniekiem atliktu gana daudz enerģijas, lai lasītu grāmatas, formāli vai neformāli papildinātu savas zināšanas un prasmes (kas, protams, zināšanu ekonomikā noder arī darba devējam). Pavadot vairāk laika ar ģimeni un draugiem, augtu darbinieku laimes sajūta un uzlabotos attiecības. Uzņēmuma Mindvalley vadītājs Vishen Lakhiani izteicis domu, ka laime ir jaunais produktivitātes rīks. Ērā, kad veicam darbu nevis ar rokām, bet prātiem, komandas labsajūta ir izteikti jūtama un atsaucas uz produktivitāti. Labāka veselība, labākas attiecības un ciešākas ģimenes saiknes ir laimes avots, un to visu iespējams iegūt atdodot cilvēkiem viņu laiku. Gan teorija, gan prakse rāda, ka īsāks darba laiks palīdz darbiniekiem izvairīties no stresa un izdegšanas, kas arī palīdz paaugstināt produktivitāti un kopējo labsajūtu.

Darbs kļūtu par lietu, ko darbinieki dara no rītiem un tad turpina pilnvērtīgi dzīvot.
Kādi ir ieguvumi darba devējam?
Ja ieguvumi darbiniekiem ir diezgan skaidri, tad rodas jautājums, ko no īsākām darba dienām iegūtu darba devēji? Potenciālie ieguvumi ir vairāki:
Salīdzinošās priekšrocības pār konkurentiem.
Īsākais darba laiks ļauj darbiniekiem pastāvīgi mācīties un liek domāt par jauniem risinājumiem, izmantot jaunākās tehnoloģijas un kļūt produktīvākiem, turklāt uzņēmums iegūst arī pozitīvu PR īsāka darba laika un darba kultūras dēļ, tādējādi iegūstot priekšrocības pār konkurentiem un pārvilinot viņu labākos darbiniekus. Uzņēmumā strādā efektīvi darbinieki, kas pamatā strādā īsākas darba dienas, tomēr, kad nepieciešams, gatavi arī strādāt ilgāk (spējot padarīt vairāk nekā iepriekš), kamēr konkurenti cenšas gūt nelielus produktivitātes pieaugumus ar darbiniekiem, kas ir pārstrādājušies.
Paaugstināts atalgojums ar tiem pašiem līdzekļiem.
Ar īsāku darba dienu darbinieki iegūst viņiem ļoti vērtīgu labumu – laiku –, kas uzņēmumam nerada papildu izmaksas. Darbiniekiem strādājot mazāku stundu skaitu, bet izdarot to pašu darbu un saņemot to pašu atalgojumu, paaugstinās stundas laikā efektīvi nopelnītā summa. Produktivitāte un taisnīguma izjūta aug gluži kā pēc algas pielikuma, un uzņēmums rod veidu, kā maksāt darbiniekiem vairāk par katru viņu nostrādāto stundu, tomēr tas notiek bez izmaiņām darbaspēka izmaksās. Turklāt uzņēmums iegūs paturot un piesaistot tos talantīgos darbiniekus, kas jau šobrīd strādā efektīvi un spēj saskatīt vērtību ne tikai nopelnītajā naudas daudzumā, bet arī ieguldītā laika un ienesīguma attiecībā.
Iespēja piesaistīt un noturēt talantīgākos darbiniekus.
Tirgus situācijā, kad strauji pieaug konkurence par darbiniekiem, īsāka darba diena var būt būtisks arguments, ar ko piesaistīt darbiniekus, ņemot vērā, ka pašlaik pasaulē tikpat kā nav uzņēmumu, kas to piedāvātu. Īpaši labs līdzeklis tas var būt uzņēmumiem, kas tajā brīdī nevar samaksāt vairāk kā konkurenti, jo tādā gadījumā var piedāvāt adekvātu atalgojumu un lielisku uzņēmuma kultūru, kas talantīgākajiem darbiniekiem ir svarīgs faktors darba vietas izvēlē.
Prombūtnes mazināšana.
Darbinieku prombūtne var izpausties divos veidos – pirmkārt, tā var izpausties darbiniekiem fiziski atrodoties ofisā, bet nestrādājot (piemēram, kārtojot lietas, kam nevar atrast laiku garo darba stundu dēļ). Otrkārt, tā var izpausties tradicionālajā vārda nozīmē – kad darbinieki neierodas darbā, kad viņi dodas prom ātrāk vai uz laiku pazūd darba dienas vidū (elastīga darba laika ietvaros). Darbinieku prombūtne samazina kopējo komandu produktivitāti. Ar īsāku darba dienu tā tiek izslēgta, jo nav laika ne iepirkties internetā, ne pārbaudīt Facebook, ne iet pie ārsta, un nav arī nepieciešams to darīt darba laikā, jo šīm aktivitātēm būs laiks pēcpusdienā.
Darbinieku motivācijas paaugstināšana.
Īsāks darba laiks kalpo arī par spēcīgu motivējošo faktoru darbiniekiem. Pētījumi rāda, ka laimīgāki darbinieki ir produktīvāki. Savukārt laimi rada nodarbošanās ar hobijiem, labas attiecības ar ģimeni un draugiem un sports. Cilvēkam, kuram atliek laika tam visam, ir vairāk enerģijas gan fiziski, gan emocionāli. Turklāt no tā iegūst arī uzņēmums, jo laimīgi darbinieki neapšaubāmi varēs labāk apmierināt klientu vajadzības.
Darba devēja tēla uzlabošana.
Ieviešot īsāku darba dienu, uzņēmums var arī nenoliedzami uzlabot savu darba devēja tēlu un piesaistīt efektīvākos darbiniekus tirgū, it īpaši pašlaik, kad šāds strādāšanas veids uzņēmumos ir retums.
Pārdošanas rezultātu uzlabošana.
Uzņēmumam paveras iespēja arī uzlabot pārdošanas rezultātus, izmantojot pozitīvo PR, jo pircēji ir darbinieki kādā citā uzņēmumā un labprātāk iegādāsies pakalpojumus vai produktus no uzņēmuma, kam rūp savi darbinieki.
Fontes pieredze, izmēģinot 5H darba dienu
Šogad uz noteiktu periodu izlēmām veikt eksperimentu ar darba dienu saīsināšanu un strādāt piecu stundu ilgas piektdienas.
Iecerētais

KOMANDA:
  • Piektdienās visi 13:00 izslēdz datorus un dodas baudīt vasaru, hobijus, bērnus, mākslu, grāmatas;
  • Lai sasniegtu rezultātu ātrāk, tiek diskutēts par efektīvākām metodēm, kā to izdarīt;
  • Darbinieki ir atpūtušies, nedara blakus lietas darbā un var labāk koncentrēties;
  • Darbinieki sporta zāles, ārsta apmeklējumus u.tml. ieplāno piektdienu pēcpusdienās, tādējādi mazinot prombūtni pārējās darba dienās;
  • Uzlabojas komandas darbs/sadarbība;
  • Kļūstam inteliģentāki – ir vairāk laika lasīt, redzēt un uzzināt, attīstīt savas kompetences.

VADĪTĀJS:
  • Piektdienas visi 13:00 izslēdz datorus un dodas ārpus biroja – tas ir laiks, kad vadītājs var pievērsties stratēģiskajiem jautājumiem, kuriem nepieciešams klusums un miers;
  • Vienu reizi mēnesī aiziet uz kino dienas seansu;
  • Sporta treniņi dienas laikā, kad ir tukšāka sporta zāle un vairāk enerģijas;
  • Paņemt garās nedēļas nogales, kaut kur aizbraucot ar bērniem.
Realitāte

KOMANDA:
  • Daļa darbinieku neiet projām 13:00, kamēr projām neaiziet vadītājs vai kamēr nav pabeiguši daudzos citus darbus, ko vēl varētu izdarīt;
  • Daļa darbinieku aiziet projām pat tad, ja nav paveikuši savus darbus, jo ir taču brīvs laiks;
  • Duālā izpratne (bonuss vai kaut kas, kas pienākas) rada plaisu komandā un veidojas saspringtas attiecības starp kolēģiem;
  • Neesam spējuši ievērojami paaugstināt efektivitāti.




VADĪTĀJS:
  • Laika stratēģiskajiem jautājumiem nav, jo komanda tāpat paliek ilgāk;
  • Ne visi darbi tiek paveikti laikā (piecās stundās), jo daļa darbinieku aktīvi izmanto papildu it kā brīvās stundas un komunicē;
  • Bieži sanāk strādāt vēl ilgāk, jo «jāaizlāpa caurumi», kas rodas kolēģu dēļ, kam nav pati augstākā atbildības sajūta pret darbu.
Ko mēs iemācījāmies no eksperimenta?
Pēc eksperimenta secinājām, ka, lai arī ar pirmo mēģinājumu tas neizdevās un pakāpeniski atgriezāmies pie ierastās astoņu stundu piektdienas, īsāka darba diena mūsu komandā ir iespējama un ir visi priekšnoteikumi, lai tas izdotos. Viens no iemesliem, kāpēc neizdevās palikt pie piecu stundu piektdienām, noteikti bija tas, ka mainīt ierasto darba stilu un paradumus ir grūtāk nekā varētu šķist. Cilvēki nesāk strādāt divas vai trīs reizes efektīvāk uzreiz, turklāt iespējams ir nepieciešams lielāks spiediens nekā saīsinātas piektdienas, jo šajā situācijā varējām četras dienas strādāt kā ierasts, un vien piektdienas stundu samazinājums neveicināja gana būtiskus produktivitātes uzlabojumus. Sapratām arī to, ka, uzsākot mēģinājumus samazināt darba dienas ilgumu, visai komandai jābūt ar vienotu izpratni par to, kādi ir priekšnoteikumi saīsinātajām dienām:
Visiem ir jāsaprot, ka darba dienas saīsināšanas pamatā ir ievērojami efektivitātes un procesu uzlabojumi, t.i., īsāks darba laiks nav garantēts bonuss, kas darbiniekam pienākas. To ir jānopelna ar efektīvāku darbu. Ja netiek sasniegti gaidītie rezultāti, ir jāpaliek ilgāk (kā jebkurā darba vietā);
Īsāks darba laiks ir iespējams tikai mainot procesus un koncentrējoties uz paveicamo – darot visu tāpat kā agrāk, nav iespējams strādāt mazāk, jo darbi ir pielāgoti 40 (un bieži vien vairāk) stundām nedēļā;
Ikviens darbinieks (un vadītājs) drīkst strādāt ilgāk, ja to vēlas. Tāpat kā pašlaik, kad astoņu stundu darba diena ir pamata darba laiks un darbinieks var strādāt ilgāk pēc vajadzības/vēlēšanās, tā arī saīsinātā diena kalpo par bāzi nevis augšējo limitu;
Uzņēmuma kultūrai un savstarpējām attiecībām ir liela nozīme. Lai ko tādu izdotos ieviest, ir būtiski veicināt domāšanas maiņu – bieži vien arī uzņēmumos, kuros ieviests elastīgs darba laiks, paralēli tam pastāv arī mentalitāte, ka ilgas stundas ofisā nozīmē lielu padarītā darba apjomu (un pretēji), kolēģu virzienā, kuri dodas prom no ofisa ātrāk vai reāli izmanto iespēju strādāt no mājām, tiek raidīti nosodoši skatieni, un arī saprotot, ka vajadzīgais ir padarīts, iekšēji rodas vainas apziņa, ejot projām pirms pieciem vakarā/agrāk nekā kolēģi to dara;
Ideālā gadījumā katram komandas loceklim pirms uzsākt mēģinājumus saīsināt darba dienu, būtu ieteicams izlasīt "The Five-Hour Workday" un/vai citas par šo tēmu sarakstītas grāmatas.
Tāpat, uz savas ādas izmēģinot, ko varētu darīt brīvās pēcpusdienās, sapratām, ka uzņēmums, kurš ieviesīs īsāku darba laiku, saglabājot pilnu atalgojumu, noteikti būs ieguvējs un tiks augsti novērtēts no darba ņēmēju puses. Laikā, kad cilvēkam jāpaspēj visu – būt labam darbiniekam, vecākam, draugam, māsai/brālim, sabiedrības loceklim, neaizmirstot par nepārtrauktu izglītošanos un rūpēm par veselību, to var darīt arī bez kompromisiem uz veselības stāvokļa un personīgo attiecību kvalitātes rēķina, ja vien uzņēmums veicina produktivitātes uzlabošanu un ļauj no tā iegūt arī darbiniekiem.

Fontes komanda vēl joprojām saglabā mērķi par īsākām darba dienām visiem darbiniekiem visa gada garumā. Pirmā mēģinājuma neveiksmes iemeslus esam pārrunājuši savā starpā, sapratuši sākotnējās kļūdas izpratnē un savstarpējā komunikācijā un strādājam pie procesu efektivitātes, pastāvīgi ierosinot uzlabojumus. Mēģināsim kļūt arvien produktīvāki un saīsināt darba dienas, kamēr mums tas izdosies, lai ikviens darbinieks, atskatoties uz laiku Fontes komandā, atcerētos laiku ar izaicinājumiem un panākumiem, bet mazāku stresu darbā, vairāk piedzīvojumiem un prieka dzīvē.
Elva Poriete
FONTES Vadības konsultācijas
Jaunākā konsultante