Seminārs
Laiks = nauda
26. jūlijs | "Teikums"
Laika nozīme uzņēmuma attīstībā.
Laiks un nauda. Ko tie nozīmē personālvadībā? Ja runa ir par darbinieku laiku, tad noteikti svarīgi saprast, vai tas tiek izmantots lietderīgi un vai rada pievienoto vērtību. Vai darbinieki dara to, kas tiem jādara visefektīvākajā veidā - neizdarot liekas darbības un netērējot laiku? Te galvenais jautājums ir par to, kā panākt, ka darbinieku laiks ir produktīvs un nes uzņēmumam naudu? Arī procesu automatizēšana vai pašu lēmumu uzticēšana darbiniekiem var būt laikietilpīga un riskanta. Un pirms to ieviešanas būtu jāsaprot, kā tā var ietekmēt uzņēmumu tālākā nākotnē un kā tas palīdzēs attīstīties. Kā saprast, kādi procesi ir lieki un optimizējami, un kā panākt, lai paši darbinieki par to informē?

Aktuālāko jautājumu tendence paliek nemainīga. Motivācijas, iesaistes, piesaistes, novērtēšanas, inidivduālās un komandas attīstības, kultūras veidošanas jautājumi arvien ir karstākie temati semināra dalībniekiem un viņu pārstāvētajām organizācijām, starp kurām bija gan mikro (15,6%), gan mazi (9,4%), gan vidēji (12,5%), gan arī lieli (62,4%) uzņēmumi.

Darbinieku vidējais vecums šajās organizācijās lielākoties ir 34-44 gadi (55,9%), kā arī 26-33 gadi (29,4%). Retāk darbinieki ir vecākās (8,8%) un jaunākās (5,9%) paaudzes pārstāvji.

Rezultāti liecina, ka darba laiks, uzskaite un vieta organizācijās atšķiras. Katrs meklē uzņēmuma darbības sfērai un īpatnībām piemērotākos darba vadīšanas risinājumus. Vairumā gadījumu uzņēmuma administrācijai iespējams strādāt no mājām (37,1%). Ceturtdaļā uzņēmumu administrācijai ir fiksēts darba laiks (25,7%) un tieši tik pat uzņēmumos - brīvs darba laiks. Interesanti, ka tikai retos gadījumos tiek veikta padarīto darbu uzskaite (8,5%) un darbs tiek veikts tikai birojā (2,9%). To, ka monitoringam un laika uzskaitei tiek piemērota arvien mazāka vērtība, atspoguļo tas, ka atbilžu varianti "tiek veikta darba stundu uzskaite" un "tiek monitorēts datorprogrammās pavadītais darba laiks" neguva atsaucību auditorijā (0%).

Vērtējot tehnoloģisko risinājumu izmantošanu vadības procesos, atbildes svārstījās no 2 līdz 10. Gandrīz ceturtā daļa tehnoloģiski sevi novērtēja ar "8" (23,5%), tomēr vidējais semināra dalībnieku novērtējums šajā kategorijā bija 6,5, neskatoties uz to, ka absolūti lielākajā daļā uzņēmumu pēdējā jaunā vadības sistēma ieviesta pēdējo 12 mēnešu laikā (80%).

To varētu skaidrot ar to, ka apgalvojumam "darba un administratīvie procesi veidoti pārdomāti, lai būtu efektīvi un bez liekām darbībām" lielākais vairums dalībnieku drīzāk nepiekrita (48,6%). Otru "mēreno" atbildi - "drīzāk piekrītu" sniedza mazliet mazāk dalībnieku (34,3%). Ievērojami, ka auditorijā atradās arī dalībnieki, kuri kategoriski šim apgalvojumam nepiekrita (8,5%).

Kādi tad ir tie procesi, kuri būtu jāoptimizē? Dalībnieki saredz iespēju ietaupīt laiku administratīvajos procesos, to automatizācijā un optimizācijā (39,3%), dokumentu apritē un to apstiprināšanā, skenēšanā un saskaņošanā (35,7%), komunikācijā, komunikācijas kanālos un sanāksmēs (25%), kā arī onboarding un kompetences iegūšanas procesos (7,1%).

Semināra eksperti iepazīstināja ar dažādo pieredzi paaugstinot darbinieku produktivitāti un uzņēmuma peļņu. Semināra eksperti pārstāvēja dažādas uzņēmējdarbības sfēras - ražošanu, aviāciju, tehnoloģijas - un iezīmēja katra uzņēmuma specifiku. Ja ņem vērā šo specifiku un ir skaidri uzņēmuma mērķi, iespējams atrast un izveidot tādu stratēģiju, kas taupa laiku un ienes naudu.
Georgijs uzskata, ka "katra uzņēmuma komanda var sasniegt izcilus rezultātus, ja skaidri formulē savu mērķi un izveido stratēģiju, kura strikti fokusēta uz tā sasniegšanu. Bet veiksmīgi realizēt stratēģiju var tikai, ja uzņēmumam ir tā svarīgākais aktīvs – augsti motivēti darbinieki!"

Georgijs Buklovskis, Brabantia Latvia vadītājs, ir sasniedzis savu mērķi izveidot vienu no efektīvākajiem uzņēmumiem Eiropā, un seminārā dalījās ar zināšanām un pieredzi ceļā uz augstākiem rezultātiem.
Kristīne Mennika, Latvijas Asociācijas abiedrisko attiecību rofesionāļiem valdes priekšēdētāja un, kā pati norāda, PR profesionālis sirdī un galvā, semināra laikā mēģināta atbildēt uz jautājumiem "vai dodot darbiniekiem brīvību strādāt jebkur uzņemums riskē samazināt produktivitāti un mazināt kontroli" un "kā personīgā brīvība ietekmē darbinieka laika plānošanu un lēmumu pieņemšanu".

Kristīne dalījās ar personīgo pieredzi un gūtajām atziņām par elastīgo darba stilu kā laimīga darbinieka galveno priekšnosacījums un "strādā jebkur" principa izmantošanas izaicinājumiem un ieguvumiem.
Kā norāda Alīna Roščina, airBaltic VP Personāla vadības jautājumos, "aviācija ir ļoti dinamiska un prasīga vide, it īpaši tas izpaužas pilotu un stjuartu darba ikdienā - lidojumu plāns ir nestandarta darba grafiks, kad īsie pārlidojumi starp Baltijas valstu galvaspilsētām mijas ar vairāku stundu gariem lidojumiem uz Tuvajiem Austrumiem un ilgstošo būšanu ārpus mājas bāzes Rīgā." airBaltic izvirzīja par savu uzdevumu atrast balansu starp operatīvajām vajadzībām un darbinieku privāto dzīvi.


Seminārā Alīna dalījās airBaltic pieredzē, kā sniegt darbiniekiem pilnvarojumu pieteikt sev vēlamo darba laiku un kā respektēt šos pieprasījumus no gandrīz tūkstots darbiniekiem ik mēnesi.
Darbnīcu vadītāji ar praktiskiem piemēriem iezīmēja aktuālas tendences un metodes, kā uzlabot darba produktivitāti tā, lai tā paaugstinātu uzņēmuma peļņu.
Pauls darbnīcā atzīmēja, ka "produktivitāte jebkurā darbības jomā ir lielākais mūsdienu izaicinājums."

Pauls Irbins ir Starptautiski sertificēts TOC konsultants ražošanas un piegāžu ķēdes optimizācijas jautājumos. TRIVIUMS vada organizāciju stratēģiskās sesijas un treniņus radošās domāšanas un inovāciju kultūras attīstībai. Šobrīd ir SIA "Heliocentric Technologies Latvia" un Latvijas zinātnes centru apvienības valdes loceklis un konsultants uzņēmumiem Eiropas Savienībā, Malaizijā, Japānā un Indijā.

Katrs uzņēmums, kas centies ieviest procesu uzlabojumus, jaunus produktus vai apkalpošanas standartus visticamāk ir saskāries tieši ar "cilvēcisko faktoru". Šajā seminārā Pauls atklāja svarīgākos "psiholoģiskos blokus", kas traucē organizācijās ieviest uzlabojumus vai izmaiņas un pievērsās jautājumam "kā" uzlabot darbinieku produktivitāti.
Uz cilvēku vērsts dizains ir tēma, kurai Oļegs Ņikitins, Teikuma stratēģijas vadītājs, pievērsās. Pēdējos gados tieši šī pieeja visbiežāk ir ļāvusi produktu un pakalpojumu izstrādātājiem tikt līdz inovatīvākajiem no risinājumiem, iekarojot pircēju sirdis un padarot to autorus par tirgus līderiem, bet malā nostumtajiem konkurentiem liekot aizdomāties, kāpēc viņiem šīs it kā vienkāršas idejas neienāca prātā pirmajiem. Eppli un Ūberi, Teslas un Rumbas, sadzīves tehnika, mūzikas klausīšanās, veselības aprūpe, ceļošana…

Oļegs norādīja, ka Employee journey mapping ir efektīvs rīks, kā novērtēt uzņēmuma "lietojamību", no darbinieka skatpunkta - tas var palīdzēt ātri un bez ieguldījumiem identificēt vājākos posmus uzņēmuma organizācijā.
Darbnīcā Jānis Dubinskis, CakeHR Biznesa attīstības vadītājs, turpināja 14. jūnija SmartHR seminārā aizsākto lekciju "Kā pamatot un pārdot HR tehnoloģiju nepieciešamību uzņēmumā?", kurā dalībniekiem atklāja stratēģiju, praktiskus piemērus un piedāvāja padomus tam, kā pamatot vadībai HR tehnoloģiju ieviešanu.

HR tehnoloģiju un sistēmu galvenais ieguvums ir nelietderīgā laika ekonomija – tās ļauj automatizēt ikdienas birokrātisko darbu, tādējādi personāla vadītājam ļaujot veltīt laiku stratēģiski nozīmīgākiem darbiem. Darbnīcas ietvaros uzskatāmā un praktiskā veidā ar konkrētiem piemēriem tika demonstrēta un veikta dažādu HR tehnoloģiju ieviešanas ieguvumu analīze un finansiālo ieguvumu ROI (Return On Investment) aprēķināšana.