Jaunāko paaudžu vērtību un ideālu izpratne var palīdzēt darba devējiem konkurēt sarežģītajā darba tirgū
Kristīne Jarve, Deloitte vadošā partnere Baltijas valstīs
Mileniāļi un Z paaudzes pārstāvji sasniedza pilngadību laikā, kad sociālie mediji sniedza viņiem iespēju dalīties ar savu viedokli, ietekmēt un apšaubīt autoritātes jaunos veidos. Tas ir veidojis šo paaudžu pasaules uzskatus, vērtības un uzvedību. Viņu spējai, sazināties un apvienoties viedtālruņos, un izjaukt esošo lietu kārtību, ir globāla ietekme.
Sākot no #MeToo un beidzot ar Black Lives Matter, sākot no protesta gājieniem par klimata izmaiņām, beidzot ar Arābu pavasari — šīs paaudzes rada reālas pārmaiņas sabiedrībā un biznesā. Pēdējās desmitgades laikā Deloitte ir turējis roku uz pulsa, lai izprastu šo divu grupu attieksmi un galvenos notikumus un tendences, kas tās ietekmē. Daži no secinājumiem, kas būs noderīgi darba devējiem, ir izklāstīti šajā rakstā.
Uzstājīga atbildība
Pandēmija, iespējams, ir mazinājusi mileniāļu un Z paaudzes aktivitāti, taču ne viņu vēlmi tikt sadzirdētiem. Deloitte jaunākajā globālajā aptaujā secināts, ka pandēmija, ekstrēmas klimata izmaiņas un sarežģītā sociālpolitikā atmosfēra ir tikai pastiprinājusi cilvēku aizrautību. Cilvēki savu enerģiju novirza jēgpilnās aktivitātēs: palielinātai politiskai iesaistei, savas karjeras un patēriņa paradumu pielāgošanai savām vērtībām un cenošoties ietekmēt viņiem svarīgus sociālos jautājumus. Un šīs paaudzes sagaida, ka uzņēmumi un valdības darīs vairāk.
Šo 10 gadu laikā, kamēr Deloitte ir veikusi Mileniāļu aptauju, mileniāļu un Z paaudzes dzīve ir mainījusies, bet viņu vērtības ir saglabājušās nemainīgas. Viņi ir saglabājuši savu ideālismu, vēlmi radīt labāku pasauli un ticību, ka biznesa pasaule spēj un tai vajadzētu darīt vairāk, lai palīdzētu sabiedrībai. Viņi ir gatavi palīdzēt tam notikt, sperot mazus soļus jau šodien, un nākotnē tie var pārvērsties par lieliem soļiem, jo arvien vairāk mileniāļu un Z paaudzes pārstāvju sāk ieņemt ietekmīgas pozīcijas sabiedrībā.
Tiesa, pandēmija šīm paaudzēm ir radījusi ievērojamu stresu. Aptaujā tiek minēts pieaugošs uztraukums gan par nodarbinātību, gan veselību. Taču pārsteidzošā kārtā brīdī, kad apkārtējā pasaule noslēdzās, mileniāļi un Z paaudze saglabāja uz āru vērstu perspektīvu. Tieši šie cilvēki, visticamāk neklusēs, ja saskarsies ar rasismu vai seksismu un izvairīsies no uzņēmumiem un darba devējiem, kuru rīcība ir konfliktā ar šo cilvēku personīgajām vērtībām.
Klimata izmaiņas un vide jaunākajām paaudzēm joprojām viens no svarīgākajiem tematiem
Iepriekšējā aptaujā klimata izmaiņas un vides aizsardzība bija joma, kas mileniāļiem rūpēja visvairāk. Šajā aptaujā vislielākās bažas mileniāļiem radīja veselības aprūpe un bezdarbs. Taču viņu pastāvīgā koncentrēšanās uz vides jautājumiem un tas, ka vides aizsardzības temats Z paaudzei arī globālas pandēmijas apstākļos ir visbūtiskākais, rāda, cik nozīmīga šī problēma ir jaunākajām paaudzēm, neraugoties uz to, ka pastāv būtiski veselības, ģimenes labklājības un karjeras apdraudējumi.
Gandrīz puse mileniāļu (37 %) un Z paaudzes pārstāvju (40 %) uzskata, ka pēc pandēmijas arvien vairāk cilvēku izvēlēsies aktīvi rīkoties attiecībā uz vides un klimata problēmām. Kā patērētāji milenāļi un Z paaudze turpina pieņemt lēmumus, kas sakrīt ar viņu vērtībām — vairāk nekā ceturtā daļa respondentu apgalvo, ka uzņēmumu ietekme uz vidi ir ietekmējusi viņu iepirkšanās lēmumus. Taču vairāk nekā puse mileniāļu un Z paaudzes pārstāvju baidās, ka biznesa pasaules vēlme palīdzēt cīņā pret klimata izmaiņām vairs nebūs prioritāte, jo biznesa līderi koncentrēsies uz izaicinājumiem, ko radījusi pandēmija.
Mileniāļi un Z paaudze uzskata, ka diskriminācija ir plaši izplatīta
Seši no katriem desmit Z paaudzes pārstāvjiem un 56 % mileniāļu uzskata, ka sistēmisks rasisms sabiedrībā ir plaši izplatīts. Taču vairāk nekā puse no visiem respondentiem uzskata, ka sabiedrība "šobrīd atrodas uz robežas un, sākot no šī brīža, pārmaiņas būs pozitīvas". Trīs no katriem pieciem respondentiem piekrita, ka pozitīvas pārmaiņas būs saistītas ar attieksmes un rīcības maiņu augstākā līmenī. Taču viņi netic, ka institūcijas izmanto pilnu potenciālu. Uz jautājumu, kas, viņuprāt, iegulda visvairāk darba, lai samazinātu sistēmisku rasismu, kā pirmie tika minēti atsevišķi cilvēki un aktīvisti, otrajā vietā ierindojās izglītības sistēmas, tiesu sistēma un valdības, savukārt, uzņēmumi un uzņēmumu vadītāji tika minēti kā pēdējie.

Etniskā izcelsme un rase visbiežāk tika minētas kā diskriminācijas cēloņi, taču respondenti norādīja arī citus aspektus, piemēram, sociāli ekonomisko statusu, fiziskos vai garīgos ierobežojumus, seksuālo orientāciju, dzimuma identifikāciju un dzimumu. No tiem, kuri sevi identificē kā etniskās minoritātes, 36 % mileniāļu un 39 % Z paaudzes pārstāvju sacīja, ka pret viņiem darba vietā pastāvīgi vai bieži ir diskriminējoša attieksme. Aptuveni trīs no desmit cilvēkiem, kuri identificējas kā homoseksuāli, geji, lezbietes vai biseksuāli, piekrīt šim uzskatam. 13 % mileniāļu un 22 % Z paaudzes sievietes minēja diskrimināciju un iespēju nevienlīdzību kā vienas no trim galvenajām personīgajām problēmām.

Lai aizpildītu institūciju radīto tukšumu, mileniāļi un Z paaudze uzdrīkstas īstenot pārmaiņas paši. Respondenti apgalvo, ka viņi izglīto citus, dalās ar informatīvu saturu sociālajās platformās, balso par progresīviem politiķiem un boikotē uzņēmumus un zīmolus, kuru vērtības diskriminācijas jautājumā neatbilst respondentu vērtībām.
Uzņēmumiem nepieciešams vairāk koncentrēties uz garīgo veselību darba vidē
Covid-19 pandēmija ir radījusi stresu sociālās apziņas priekšplānā: 41 % mileniāļu un 46 % Z paaudzes pārstāvji izjūt stresu visu vai lielāko daļu laika. Finanses, ģimenes labklājība un darba perspektīvas ir galvenie faktori, kas veicinājuši stresu. Aptuveni viena trešdaļa no visiem respondentiem ir ņēmuši atvaļinājumu pandēmijas radītā stresa un trauksmes dēļ. Taču gandrīz puse no šiem respondentiem kā savu prombūtnes iemeslu norādīja citu iemeslu, kas, visticamāk, saistīts ar aizspriedumiem par garīgo veselību darba vietā. Tikai 38 % mileniāļu un 35 % Z paaudzes pārstāvju ir jutušies pietiekami ērti, lai atklāti runātu par stresu ar vadītājiem. Un aptuveni 40 % no viņiem saka, ka darba devēju ieguldījums garīgās veselības atbalstam pandēmijas laikā ir bijis nepietiekams.

Atvērtas un iekļaujošas darba vietas, kur cilvēki jūtas pietiekami ērti, lai runātu par stresu, trauksmi vai citiem garīgās veselības izaicinājumiem, ir ļoti būtiskas. Darba devēji ir atbildīgi par tādas darba vides radīšanu, kas atbalsta darbinieku garīgo veselību un labklājību un ļauj viņiem attīstīties. Mēs redzam, ka arvien vairāk uzņēmumu risina šo jautājumu, cenšoties mazināt aizspriedumus un piedāvājot garīgās veselības padomus un profesionālu palīdzību.
Pandēmija ir palielinājusi uztraukumu par finansēm un nevienlīdzīgo bagātības sadalījumu
Covid-19 pandēmija ir palielinājusi mileniāļu un Z paaudzes nepārliecinātību par finansēm nākotnē. Divas trešdaļas no visiem respondentiem sacīja, ka viņi "bieži satraucas vai nervozē" par viņu finanšu situāciju. Tikpat daudz respondentu apgalvoja, ka pandēmija ir likusi viņiem pārvērtēt un mainīt finanšu mērķus. Skatoties nākotnē, tikai 36 % mileniāļu un 40 % Z paaudzes pārstāvju uzskata, ka viņu personīgā finanšu situācija 2022. gadā uzlabosies.

Divas trešdaļas aptaujāto milenāļu (69 %) un Z paaudzes pārstāvju (66 %) uzskata, ka bagātība un ienākumi sabiedrībā ir sadalīti nevienlīdzīgi. Daudzi uzskata, ka nepieciešama valdības iejaukšanās, lai radītu pārmaiņas. 60 % respondentu apgalvo, ka būtiski palīdzētu noteikumi, kas samazina plaisu starp augstākās vadības un vidējā līmeņa darbinieku atalgojumu, tāpat arī noteikumi, kas paredzētu, ka uzņēmumiem jāmaksā darbiniekiem vismaz iztikas minimums. Un vairāk nekā puse respondentu apgalvo, ka universāls pamata atalgojums varētu palīdzēt novērst šo problēmu.
Uzskati par biznesa sociālo ietekmi un lojalitāte darba vietai turpina samazināties
Pēdējo pāris gadu laikā šajā jomā vērojams stabils kritums: mazāk nekā puse mileniāļu (47 %) un Z paaudzes pārstāvju (48 %) uzskata, ka biznesam ir pozitīva ietekme uz sabiedrību. Šī ir pirmā reize, kad rādītājs ir nokrities zem 50 %. Jāatzīmē, ka kopš 2017. gada tas ir krities par gandrīz 30 punktiem.

Arī lojalitāte pret darba vietu ir nedaudz mazinājusies, salīdzinot ar pagājušā gada rekordaugsto rādītāju. Vairāk mileniāļu un Z paaudzes pārstāvju tuvāko divu gadu laikā pamestu pašreizējo darbu, ja būtu tāda iespēja (attiecīgi 36 % un 53 %, salīdzinot ar 31 % un 50 % 2020. gadā). Savukārt aptuveni tikpat respondentu apgalvoja, ka viņi plāno palikt pašreizējā darbā vismaz piecus gadus (34 % mileniāļu un 21 % Z paaudzes pārstāvju). Gandrīz puse mileniāļu (44 %) un Z paaudzes pārstāvju (49 %) apgalvo, ka viņi pēdējo divu gadu laikā ir izdarījuši izvēles attiecībā uz darbu un organizācijām, kurās viņi vēlas strādāt, balstoties uz saviem personīgās ētikas principiem.

Gadu gaitā Deloitte aptauja ir parādījusi, ka mileniāļus un Z paaudzi motivē vērtības, un viņi aktīvi un atbildīgi rīkojas un pieprasa arī uzņēmumiem būt atbildīgiem par savu rīcību. Pat sarežģītā gadā viņi turpina izdarīt spiedienu, lai veicinātu pozitīvas sabiedriskas izmaiņas. Uzņēmumi, kam šis uzskats ir tuvs un kas atbalsta viņus labākas nākotnes vārdā, ir uzvarētāji.
Galvenie secinājumi biznesa līderiem:
1. Atzīt pandēmijas ietekmi uz strādājošām sievietēm. Pandēmija ir neproporcionāli ietekmējusi sievietes. Taču darba devēji var atbalstīt sievietes šajā laikā, piedāvājot elastību un nepieciešamos resursus un ilgtermiņā strādājot, lai īstenotu iniciatīvas, kas mazina izaicinājumus un aizspriedumus attiecībā uz sievietēm darba vietā.

2. Pārvērtēt veidus, kā organizācijas skatās uz darbinieku pieņemšanu un noturēšanu darbā, lai veicinātu dažādību un iekļaušanu. Līderiem vajadzētu izmantot sistēmas un procesus, kuros dzimumam un rasei nav nozīmes, un domāt citādi par gūto pieredzi un kvalifikāciju, kas varētu sagatavot cilvēkus noteiktiem amatiem.

3. Izpētīt, kā bizness var atbalstīt darbiniekus, kuri saskaras ar ekonomisku nenoteiktību. Mileniāļi un Z paaudze, salīdzinot ar iepriekšējām paaudzēm, nav paspējuši izveidot savu labklājību, ko ietekmējusi arī pandēmija. Līderi, kuri ignorē ienākumu un labklājības plaisas sabiedrībā un savās organizācijās, riskē pazaudēt tos darbiniekus, kuri organizācijām vajadzīgi izaugsmei.

4. Nodrošināt, ka vide pārāk ilgi nepaliek prioritāšu saraksta lejasgalā. Šobrīd biznesa līderi kā prioritātes izvirza atgūšanos, noturību un darbinieku labklājību. Taču jēgpilna reakcija uz klimata izmaiņām ir būtiska, lai aizsargātu resursus, radītu ilgtermiņa ilgtspējīgu vērtību un piesaistītu un noturētu efektīvus jaunus darbiniekus.

5. Par prioritāru izvirzīt atbalstu garīgajai veselībai un nodrošināt resursus un veidot darba vidi, kurā ir pieņemami atzīt, ja darbinieks izjūt stresu. Līderiem jāmazina aizspriedumi par sarunām par garīgo veselību darba vietā un jāiedrošina darbinieki runāt par savām vajadzībām. Tas liks darbiniekiem justies veselīgākiem un laimīgākiem, un tādējādi tiks uzlabota produktivitāte.

* Ziņojumā tika apkopoti 14 655 mileniāļu un 8 273 Z paaudzes pārstāvju (kopā 22 928 respondentu) viedokļi no 45 valstīm Ziemeļamerikā, Latīņamerikā, Rietumeiropā, Austrumeiropā, Tuvajos Austrumos, Āfrikā un Āzijas un Klusā okeāna reģionā. Vairāk informācijas un pilni Deloitte 2021. gada Mileniāļu aptaujas rezultāti pieejami šeit: www.deloitte.com/millennialsurvey.
Kristīne Jarve
Deloitte vadošā partnere Baltijas valstīs