Komunikācijas eksperte K. Mennika analizē, kā karš Ukrainā ietekmēja darbinieku labbūtības jēdzienu

Labbūtības jēdziens pēdējos pāris gados, runājot par darbiniekiem un komandām, ir plaši ekspluatēts. Vadītāji jaunajos globālajos apstākļos nonākuši pie atziņām par darbinieku fiziskās un mentālās veselības disbalansu, arvien biežāk piedāvā darbiniekiem stresa vadības mācības, dažādas aktivitātes fiziskajai labbūtībai, saturu savas fiziskās un emocionālās labsajūtas veidošanai un stiprināšanai.

Pandēmijas un krīzes laikā mēs bieži domājām par darbinieku emocionālo labbūtību. Par to kā pielāgoties "new normal" dzīvei un hibrīda darbam, bet galvenais, kā saglabāt labu fizisko un garīgo veselību.

Pētot dažādus labklājības izpratnes veidus, visvairāk lūkojos tieši indivīda līmenī - kā katrs mēs izjūtam, saprotam, novērtējam labbūtību, un ar kādiem paņēmieniem domāšanā un rīcībā varam to veicināt savā dzīvē.