darba vide
Vai koronavīruss ir biroju ēras beigu sākums?
Pēdējo trīs mēnešu laikā koronavīruss ir izplatījies vairāk nekā 100 valstīs un prasījis vairāk nekā 3800 dzīvību (uz 2020. gada 8. martu). Tas ir paralizējis daudzas globālas nozares – sākot ar atceltiem lidojumiem un vispārējas karantīnas izsludināšanai, līdz piegādes ķēžu un finanšu tirgus darbības pārtraukumiem. Abstrahējoties no sērgas smagajiem veselības apsvērumiem, koronavīrusa epidēmija neraksturīgā veidā ir aktualizējusi diskusiju par darba nākotni. Miljoniem cilvēku visā pasaulē epidēmijas izraisītās karantīnas vai uzņēmumu ieviesto piesardzības pasākumu dēļ strādā no mājām. Visā pasaulē cilvēki uzdod jautājumu: vai mēs saskaramies ar tradicionālās biroju tipoloģijas beigu sākumu?
Mēģināsim to noskaidrot. Koronavīruss (COVID-19) tieši un neatgriezeniski neiznīcinās ideju par darbu tradicionālajās biroju ēkās. Tomēr tas tiešām ir uzspiedis plaša mēroga globālu „strādā no mājām" eksperimentu, kas, uzņēmumiem, pilsētām un sabiedrībām atgriežoties pie ierastā dzīves ritma, var raisīt pārdomas par ieguvumiem, strādājot no mājām, vai vismaz par tradicionālās biroja tipoloģijas izmaiņām. Šis eksperiments ir izvērsies vēl nepieredzētā mērogā. Kopš februāra sākuma miljoniem ķīniešu darbinieku strādā no mājām, savukārt Amazon, Facebook, Google un Microsoft marta sākumā lika darbiniekiem Sietlā strādāt no mājām. Kopumā februārī 77 sabiedriskie uzņēmumi globālajā akciju tirgū savos ierakstos minēja „strādājam no mājām": iepriekšējā mēnesī tie bija pieci, un šis skaitlis ir ievērojami lielāks, salīdzinot ar iepriekš fiksētajiem 11 uzņēmumiem 2018. gadā.
Interese par attālinātu darbu nav nepamatota. Tā ļauj uzņēmumiem piesaistīt labākos talantus ar minimāliem ģeogrāfiskajiem ierobežojumiem, vienlaikus izvairoties no ievērojamiem virsizdevumiem, kas saistīti ar biroja ēku uzturēšanu un piegādēm.
2017. gadā veiktā Stenfordas Universitātes pētījumā, kurā tika iesaistītas 250 personas, arī tika noskaidrots, ka darbs no mājām uzlaboja darbinieku ražīgumu par 13,5%, samazināja slimības lapu dienu skaitu un uzlaboja apmierinātību ar darbu. No darbinieka viedokļa priekšrocības ir acīmredzamas: mazāk laika un naudas tiek tērēts ceļam, iespējams labāk sabalansēt darbu ar privāto dzīvi, kā arī ir pieejama klusāka un produktīvāka atmosfēra. Šī ideja kļūst arvien populārāka – Global Workplace Analytics konstatēja, ka 80–90% nodarbināto ASV vismaz daļu laika labprāt strādātu attālināti. Šī pati organizācija lēš, ka, ja personas, kuras vēlējās strādāt no mājām un strādā savietojamos darbos, to varētu darīt kaut daļēji, tad tas ietaupītu uzņēmumiem un darbiniekiem ASV 700 miljardus dolāru, savukārt siltumnīcas efekta gāzu ietaupījumi būtu līdzvērtīgi visa Ņujorkas štata darbaspēka noņemšanai no ceļiem.
Šīs izmaiņas attieksmēs un ieradumos varētu būt īpaši interesantas arhitektiem un dizaineriem. Kā profesijas pārstāvji mēs esam pieredzējuši, cik praktiski iespējams ir kļuvis digitāli dalīties ar zināšanām, informāciju un modeļiem ar saviem kolēģiem visā valstī un pasaulē, izmantojot BIM modeļus, Slack kanālus vai attālinātus serverus. Šie jaunie darba modeļi neizbēgami novedīs pie biroja telpu vai pat alternatīvu darba vietu dizaina evolūcijas.
Lai gan tradicionālā biroja tipoloģija neapšaubāmi saglabāsies, tādas tendences kā attālinātais darbs būtiski ietekmēs arhitektūru. Pēc dažām aplēsēm 40% no birojos paredzētājām galdu vietām jau šobrīd netiek izmantotas. Nākotnē, kad daudzi darbinieki varēs pavadīt līdz 50% no sava darba laika, strādājot attālināti, biroju interjera dizains kļūs arvien elastīgāks, savukārt citi pieņems mitekļiem līdzīgākas noskaņas, lai radītu „mājas prom no mājām" sajūtu.

Atkāpšanās no tradicionālās biroja tipoloģijas ir kopdarba (co-working) koncepcija. Viens no lielākajiem kopdarba uzņēmumiem ir 2010. gadā dibinātais WeWork, kas pēdējos gados ir izrādījis interesi ne tikai par darba vietām, bet arī par interjera dizainu un pilsētvides organizāciju. Šie impulsi pastiprinājās 2018. gada maijā, kad tika paziņots, ka Bjarke Ingelss (Bjarke Ingels) būs jaunais WeWork vadošais arhitekts. Pāris mēnešus vēlāk meksikāņu arhitekts Mišels Rjokinds (Michel Rojkind) kļuva par jauno arhitektūras biroja vecāko viceprezidentu. Kopdarbs var izrādīties efektīvs kompromiss starp tradicionālo un attālināto strādāšanu: kur labi aprīkoti komunālie biroji ļauj darbiniekiem efektīvi sastrādāties ar kolēģiem visā pasaulē, vienlaikus neciešot no fiziskās izolācijas un vientulības, kas bieži vien tiek uzsvērts kā attālinātā darba galvenā problēma.
Vienlaikus nepārtraukti mainīgais tehnoloģisko pārmaiņu temps, ko mēs redzam gandrīz visās lielākajās nozarēs, varētu radīt nepieciešamību pilnībā pārdomāt, kā mēs strādājam un dzīvojam viens ar otru. Arhitektus var aicināt izstrādāt jaunu, vēl nerealizētu telpas tipoloģiju, kas apvienos digitālo ar fizisko, lokālo ar globālo, darbu un privāto dzīvi, atstājot pagātnē koncepciju par to, ka desmitiem vai simtiem darbinieku ir astoņas stundas dienā jāpulcējas vienā ēkā. Tas jau rada jautājumu – kas notiks ar esošajām biroja tipoloģijām? Vai šīs iepriekšējās darba vietas, kas nereti ir aprīkotas ar kompleksām inženiertehniskajām sistēmām un apkalpošanas iekārtām, projektētas plašam lietotāju skaitam, varētu pārveidot par jauniem dzīvošanas vai ražošanas veidiem pilsētu centrā?
Mēs esam jau iepriekš piedzīvojuši radikālas pārmaiņas biroju tipoloģijā. Atvērtā plānojuma biroji pirmo reizi parādījās 20. gadsimta 40. gados, bet pašlaik veido 70% no darba vietu plānojuma. Kopš 20. gadsimta 90. gadu tehnoloģiju attīstības uzplaukuma atvērtais plānojums šobrīd ir visnotaļ pretrunīga dizaina izvēle, kas rosina jautājumus par tā ietekmi uz garīgo veselību, ražīgumu, kā arī apkures un dzesēšanas slodzēm. Turpretī ekonomisko gigantu pieaugums no 2000. gadu sākumā līdz beigām ieviesa jaunu darba vietu, kas atklāti apvienoja darbu un izklaidi, birojiem kļūstot par uzņēmuma jauneklības un spontanitātes simbolu.
Ja šādas tendences turpināsies, jaunā arhitektūras revolūcija biroju dizainā var piedzīvot darbinieku masveida pārvietošanu no to tradicionālajām darba vietām kā automatizācijas ceļā, tā arī, kā jau iepriekš apskatījām, attālinātā darba rezultātā. Šī pāreja no kolektīvā uz attālināto darbu un tās radītie arhitektūras apsvērumi attiecībā uz dzīvošanas un biroja telpām, kā vecām, tā jaunām, bija novērojama vēl krietnu laiku pirms pašreizējā koronavīrusa pandēmija izcēla to sabiedriskajā apziņā. Tas nozīmē, ka šis globālais piespiedu eksperiments „strādāt no mājām" ironiski var nākotnē ierosināt veselīgākas attiecības starp mums un mūsu darba vietu.
Raksts tapis sadarbībā ar rakstisko un mutisko tulkojumu piegādātāju Tulkot.lv