Šie 5 soļi var palīdzēt Jums pasargāt sevi no izdegšanas!
AUTORE: TREISIJA BRAUVERA
Ja darba vietā rodas sajūtas, ka kaut ko nespējat kontrolēt, un trūkst kontakta ar kolēģiem, Jūsu apkārtējā vide var novest pie izdegšanas.
Šķiet, ka mūsdienās ziņas par cilvēkiem, kuri jūtas izdeguši, ir atrodamas it visur. Viena negaidīta šīs izdegšanas epidēmijas sastāvdaļa ir tāda, ka šī slimība var būt lipīga. Citiem vārdiem sakot, ir lielāka iespēja ciest no izdegšanas, ja esat blakus citiem, kuri ir izdeguši vai strādā apstākļos, kas izraisa izdegšanu. Pandēmijas laikā ir pieaudzis to cilvēku skaits, kas cīnās gan ar apstākļiem darbā, gan privātajā dzīvē, paši izjūt izdegšanu un sēj tās simptomus citos.

Bet ir arī labās ziņas: ir veidi, kā sevi pasargāt no izdegšanas. Turklāt ir iespējams samazināt varbūtību, ka ar to saskarsieties, vienlaikus veicinot citu cilvēku labklājību.
Izdegšanas lipīgais raksturs
Izdegšana mēdz parādīties līdz ar fiziska, garīga un emocionāla izsīkuma sajūtu, kas galu galā pārvēršas par kauna vai šaubu sajūtu par savām spējām.

Turklāt izdegšana var palīdzēt attīstīties cinismam, kad jūtat negatīvismu attiecībā uz saviem apstākļiem, kā arī bezpalīdzību un motivācijas trūkumu, lai risinātu problēmas vai virzītos uz priekšu. Jauns Ņujorkas Pilsētas koledžas pētījums atklāj arī to, ka izdegšana simptomu un seku ziņā lielā mērā atgādina depresiju. Pētījumā, kurā piedalījās 1386 cilvēki, 86% izjuta to, ka izdegšana un depresija pārklājas. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad stresu izraisa dzīves notikumi, problēmas vai atbalsta trūkums darbā.

Un izdegšana nav tikai individuāla pieredze. Saskaņā ar Mičiganas Štata universitātes pētījumu to Jums var pielipināt arī citi. Pētnieki atklāja, ka izdegšana izplatās tuvu kolēģu starpā un kad cilvēki strādā kultūrā, kur pastāv izdegšanu veicinoši apstākļi. Jo īpaši, ja cilvēkiem Jūsu kontaktu lokā klājas grūti, viņi nespēj sniegt atbalstu ne zināšanu, ne laika, ne resursu, ne emocionālā koučinga ziņā. Īsāk sakot, kad cilvēki paši ir izsisti no sliedēm, viņi nevar palīdzēt citiem, un tas ietekmē visu kontaktu loku. Izdegšana ir raksturīga gadījumos, kad cilvēki jūtas zaudējuši kontroli, kad viņi jūtas neefektīvi, kad viņi uzskata, ka pret viņiem izturas netaisnīgi vai kad viņi jūtas atrauti no citiem.
Izdegšanas augstā cena
Izdegšanas cena ir augsta. Izdegšana ir saistīta ar sirds un asinsvadu slimībām, autoimūnajiem veselības traucējumiem un bezmiegu. Turklāt Amerikas Stresa institūts ir atklājis, ka izdegšana darba kavēšanas, darbinieku mainības, samazinātas produktivitātes un ar to saistīto (piemēram, juridisko, medicīnisko, apdrošināšanas) izdevumu dēļ ASV ekonomikai izmaksā 300 miljardus dolāru gadā.

Izdegšana ir tik izplatīta, ka pētnieki ir izstrādājuši valkājamu ierīci, kas paredzēta tās uzraudzībai. Ierīce mēra kortizola līmeni asinīs. Kortizols ir ķīmiska viela, ko izdala mūsu ķermenis stresa, spiediena vai problēmu apstākļos. Ir cerība, ka ierīce palīdzēs novērtēt stresa līmeni (un tam sekojošo izdegšanu), lai pārvaldītu tā nelabvēlīgo ietekmi.
Dzinējspēka atgūšana
Var palīdzēt apziņa, ka ir iespējams pasargāt sevi no izdegšanas. Pirmkārt, pievērsiet uzmanību savām vajadzībām un darba raksturam. Cīrihes un Leipcigas universitāšu pētījumi ir atklājuši, ka izdegšana ir izplatītāka tad, ja cilvēki nespēj ar darbu apmierināt savas vajadzības. Vissvarīgākā ir vajadzība pēc līdera lomas (ietekmēt citus, pieņemt lēmumus, noteikt virzienu utt.) un piederības sajūta (just ciešu saikni un būt kontaktā, tiekšanās uz kopīgiem mērķiem utt.). Atrodiet lomu, kurā varat likt lietā jums svarīgo līderību un ietekmi un kur varat iegūt tik kāroto saikni ar kolēģiem.

Galvenais šeit ir koncentrēties uz "saderību", jo "vairāk" ne vienmēr ir labāk. Tātad, ja nevēlaties uzņemties vadību vai atrasties uzmanības centrā (citiem vārdiem sakot, jums nav spēcīga dzinuļa pēc vadošās lomas), atrodiet lomu, kurā jums neuzspiež būt lēmumu pieņemšanas priekšplānā. No otras puses, ja Jūs alkstat pēc iespējas vadīt, rīkot, spēt citiem likt atzīt jūsu autoritāti darbā, atrodiet lomu, kurā varat veikt vairāk šāda veida darbību. Ja kontakts jums nav tik ļoti vajadzīgs, atrodiet lomu, kurā varat strādāt neatkarīgāk no citiem. Ja jūsu loma jums nav ideāli piemērota, apspriediet to ar savu priekšnieku, lai meklētu veidus, kā pielāgot jūsu pienākumus. Tāpat brīvprātīgi piedalieties projektos, kas jums ir labāk piemēroti, vai apsveriet iespēju meklēt jaunu lomu, kas vairāk atbilstu jūsu vēlmēm.
Kā cīnīties ar izdegšanu?
Pētījumi, kas publicēti žurnālā Current Psychology, atklāj galvenos veidus, kā novērst izdegšanu:
  • Koncentrējieties uz problēmu risināšanu. Tā vietā, lai izvairītos no problēmām, meklējiet veidus, kā tās risināt. Ja jums ir konflikts ar kolēģi, atrodiet laiku, lai pārrunātu problēmas. Ja kādā projektā darba ir pāri galvai, informējiet par to savu priekšnieku un lūdziet palīdzību. Īsāk sakot, rīkojieties, nevis apejiet problēmas vai izvairieties no tām.

  • Ticiet savām spējām. Protams, jūs neesat ideāls, taču pārliecība par saviem spēkiem ļoti palīdzēs. Izdegšanu raksturo kauns vai šaubas par savu efektivitāti. Atgādiniet sev par visiem saviem panākumiem. Sastādiet savu prasmju un talantu sarakstu. Koncentrējieties uz to, ko vēlaties iemācīties un sasniegt – izvēlieties kursu, kuru vēlaties apgūt, vai personu, ar kuru vēlaties iepazīties un no kuras vēlaties mācīties.

  • Apskatiet kopējo ainu. Kad cilvēki jūtas izdeguši, pasaule mēdz likties mazāka, un šķiet, ka risinājumu nav. Koncentrējieties uz sava ieguldījuma kopainu. Piemēram, tās nav vienkārši rūpes par saviem bērniem – jūs veicināt viņu laimi un pilnveidošanos. Nav tā, ka vienkārši strādājat uzņēmuma grāmatvedības nodaļā – jūs rūpējaties par savas organizācijas finansiālo veselības stāvokli. Koncentrēšanās uz to, kāpēc jūsu loma ir svarīga un kā jūsu darbs palīdz kaut kam lielākam, var ievērojami samazināt izdegšanas vai depresijas sajūtu.

  • Strādājiet pie attiecībām ar citiem. Izdegšana var izolēt, un cilvēki, kas ziņo par izdegšanu, mēdz justies atrauti no citiem. Uzturiet ciešas attiecības ar dažiem cilvēkiem: meklējiet kontaktu ar draugiem un kolēģiem un veltiet laiku, lai uzturētu šo saikni dzīvu. Šis solis var būt noderīgs divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, cilvēki var jūs atbalstīt – piedāvājot koučingu, viedokli, kādu, kas vienkārši uzklausīs, vai resursus. Turklāt, kad koncentrējaties uz citiem, jūsu skats paplašinās, nepievēršot vairs tik daudz uzmanības sev, un tas mēdz veicināt pozitīvas sajūtas. Tas, ka saprotat, ka neesat vienīgais, kam ir problēmas, un atgādināt sev par to, cik daudz jūs varat piedāvāt citiem, var kalpot, lai aizdzītu nomāktības vai vientulības sajūtu.

  • Saglabājiet perspektīvu. Nesiet tik stingrs pret sevi un negaidiet ideālu. Saglabājiet humora izjūtu un atgādiniet sev, ka jūs vienmēr mācāties un ne vienmēr viss izdosies. Iespējams, šodien esat nomākts, bet jūs varat saņemties un iet uz priekšu ar optimismu.
Izdegšanai nav jābūt mūža ieslodzījumam un ar to ir iespējams tikt galā. Pat ja jūtat, ka smadzenes ir nedaudz pārkarsušas, koncentrējieties uz nākotni un dzīve pati parādīs ceļu uz laimi un piepildījumu!
Raksts tapis sadarbībā ar Hieroglifs International