Organizācijas kultūra kā uzņēmuma stiprākais ierocis

Kultūra izpaužas daudzos dažādos veidos, piemēram, kā paradumi, simboli, normas, rituāli, ceremonijas, uzskati un vērtības. Vārdu sakot, organizatorisko kultūru var definēt kā domāšanas un uzvedības modeļus, kurus uzņēmumā plaši atzīst un atbalsta. Tomēr kultūras centrā ir pamatvērtību jautājums, uzskata Henlija Biznesa skolas pasniedzēja un programmu direktore Dr. Jemisi Bolade-Ogunfoduna.

Vairums organizāciju mēdz runāt par savām "pamatvērtībām", tās norādot savās tīmekļa vietnēs un sociālo tīklu lapās, kā arī citās publikācijās, piemēram, gada pārskatos. Pierasts uzskatīt, ka šīs vērtības nosaka augstākā līmeņa vadība, un tiek gaidīts, ka organizācijas locekļi tās pieņems. Tomēr realitāte ir tāda, ka darbinieki ienāk organizācijā ar jau izveidojušos priekšstatu un pasaules uzskatu kopumu, kuru centrā ir iesakņojušās vērtības, kas kļuvušas par viņu identitātes daļu. Rezultātā organizācijas var uzskatīt par kultūras daudzveidības centru. Tāpēc produktīvu darbinieku vadīšana un noturēšana ir viens no svarīgākajiem uzņēmuma vadītāju izaicinājumiem, apgalvo Bolade-Ogunfoduna.

Mūsdienu tirgū valda ārkārtīgi sīva konkurence, un darbinieki no saviem uzņēmumiem gaida daudz vairāk. Viņu cerības ir cieši saistītas ar viņu vērtībām. Kad darba devēji attaisno šīs cerības, viņi iegūst lojālākus un produktīvākus darbiniekus, kas savukārt uzlabo uzņēmējdarbības rezultātus un veicina uzņēmuma izaugsmi. Uzņēmumos ar stipru kultūru ieņēmumi ir pieauguši 4 reizes. Turklāt uzņēmumiem, kas iekļauti Fortune ikgadējā 100 Best Companies to Work For ("100 labākie uzņēmumi, kur strādāt") sarakstā, ir arī lielāki vidējie gada ienākumi, un kumulatīvie ienākumi sasniedz pat 495% nevis 170% (Russel 3000) un 156% (S&P 500).

Pēdējā gada laikā ir izrādījies, ka kultūrā spēlē pat vēl lielāku lomu uzņēmuma panākumu stāstā, jo koronavīruss skāra gandrīz visas lielākās nozares un apturēja daudzu uzņēmumu izaugsmi. "Daudzu organizāciju patiesības brīdis ir atklājies tajā, kā darba devēju kultūra izpaužas atbalstošā attieksmē pret darbiniekiem, iniciatīvās, kas izstrādātas, lai mazinātu pandēmijas nelabvēlīgo ietekmi un parādītu savas pamatvērtības reālajā dzīvē; citiem vārdiem sakot, to "apliecinot ar darbiem", apgalvo Bolade-Ogunfoduna. Tikai trīs mēnešus pirms Covid-19 pandēmijas sākuma Sprout Social kļuva par publisku akciju sabiedrību un par pirmo sākotnējo publisko piedāvājumu no Čikāgas gandrīz piecu gadu laikā. Tas deva Sprout kapitālu un impulsu, lai turpinātu iet pa iesākto panākumu ceļu, vienlaikus izceļot sevi sociālo mediju programmatūras nišā.

Sākoties pandēmijai, daudzas organizācijas bija spiestas pārdomāt savas stratēģijas un darbību kopumā. Tagad jau biržā kotētā uzņēmuma Sprout komanda ātri pielāgojās un nodrošināja darbiniekus un klientus ar rīkiem un resursiem, kas vajadzīgi, lai plauktu un zeltu arī neskaidrības apstākļos. Ir pagājis gads, un Sprout ir pierādījis sociālo tīklu vērtību zīmoliem grūtos brīžos un tā rezultātā palielinājis savus ieņēmumus.

Šie panākumi nebija vienkārši laimīga sagadīšanās vai veiksme, bet gan balstījās uz stipras kultūras pamatiem, kas tika kopta pēdējos desmit gadus.

Šī kultūra, kuras centrā ir komunikācija, atbildība un rūpes, motivēja komandu pārvarēt grūtus brīžus un būt ka vienam veselam, lai virzītu vienam otru un uzņēmumu uz priekšu. Tas izrādījās uzņēmuma visstiprākais ierocis.

Stipru uzņēmuma kultūru nevar izveidot vienā naktī. Tā tiešām ir. Lai izveidotu uzņēmuma kultūru, ir vajadzīga spēcīga vadība un darbinieku atbalsts. Spēcīga vadība ir vajadzīga, lai iepazīstinātu ar redzējumu par organizācijas pamatvērtībām un identitāti un iedvesmotu iesaistīties šajā vīzijā. Efektīva komunikācija nozīmē, ka uzņēmuma vadītāji jūt savus darbiniekus un ir atvērti viņu pienesumam. Šāda veida darbinieku iesaistei, lai kopīgi izveidotu kultūru, jābūt apzinātai, un organizācijām tā laika gaitā jāattīsta un jāiegulda tajā. Savukārt kultūra veidos cilvēkus un darbu, ko viņi veic ikdienā – sekmējot organizāciju izaugsmi un atbalstot jaunu izaicinājumu priekšā.

Tajā pašā laikā organizāciju vērtībām ir jākalpo par uzņēmuma un kultūras vadzvaigzni un jācenšas padarīt uzņēmumu labāku. Tas nozīmē, ka, izprotot pamatvērtības, "uzmanība jāpievērš tam, kā uzņēmumi redz savas attiecības ar galvenajām ieinteresētajām pusēm, tostarp darbiniekiem, klientiem, akcionāriem un plašāku sabiedrību," uzskata Bolade‑Ogunfoduna. Uzņēmuma vērtības nav tikai vārdi, kam ticēt – tie ir standarti, pēc kuriem vadīties savā rīcībā. "Kad darbinieki pieņem vērtības, tie kļūst par uzņēmuma "DNS" nesējiem un iedarbīgu pārmaiņu spēku," viņa uzskata. Tā vietā, lai vērstos pie konsultantiem vai uzņēmumam nepiederošiem cilvēkiem, lai iepazīstinātu ar šīm vērtībām, skatieties uz komandu kopumā, lai iekļautu dažādās balsis un skatījumus, kas veido visu organizāciju.

Piemērs tam ir kā prioritātes noteikt daudzveidību, vienlīdzību un iekļaušanu (DVI). Mūsdienu organizācijas var radīt labāku pasauli, uzlabojot vidi, kurā viņu darbinieki strādā un dzīvo. DVI ir ne tikai būtisks uzņēmuma vērtību aspekts, bet tas arī ietekmē uzņēmuma darbības rezultātus. Pētījumi liecina, ka uzņēmumiem, kuros ir dažādu rasu, dzimumu un tautību pārstāvji, ir lielākas iespējas apsteigt konkurentus, un tas, ka augstākā līmeņa vadības komandā valda dzimumu dažādība, ir saistīts ar rentabilitāti, kas pārsniedz vidējo līmeni. Papildus daudzveidībai "iekļaušana ir nākamais solis, lai mūsu uzņēmuma vērtības īstenotu dzīvē. Iekļaujoša darbavieta liek saprast, ka katrs darbinieks tiek novērtēts un ka viņu balsij un ieguldījumam ir nozīme. Turklāt, apzināti atbalstot darbiniekus ar to, kas viņiem ir nepieciešams izaugsmei un optimālam darba rezultātam, nozīmē to, ka uzņēmumi pievērš uzmanību arī vienlīdzībai darba vietā," apgalvo Bolade-Ogunfoduna.

Uzņēmumā Sprout Social DVI veicināšanā roku pieliek ikkatrs. Ikviens, sākot no augstākā līmeņa vadītājiem un beidzot ar katru atsevišķi, gādā, lai lēmumu pieņemšanas procesā tiktu ņemti vērā dažādi skatpunkti. Komanda ir veltījusi daudz laika, lai palīdzētu kopienām, vāktu līdzekļus organizācijām, kas cīnās pret sociālo un rasu nevienlīdzību, un turpinātu strādāt DVI labā. Kopā šīs vērtības turpina vadīt Sprout biznesu, vienlaikus piešķirot uzņēmumam kultūras vadzvaigzni.

Pagājušais gads ir skaidri licis saprast, kāpēc uzņēmumiem būtu jārūpējas par saviem cilvēkiem un par prioritāti jāizvirza savu komandu, ģimeņu un kopienu veselība un labklājība. Sprout pirmajā vietā vienmēr ir bijis cilvēks. Vadības komanda rīkojās ātri, lai mazinātu spiedienu, kur vien iespējams, un ir saglabājusi savu apņemšanos sniegt darbiniekiem nepieciešamo atbalstu. Sprout ir arī apsvēris to, kā risināt jaunos izaicinājumus apstākļos, kad komanda ir izkaisīta, piemēram, bērnu aprūpi, darba vietas aprīkojumu un izdegšanu. Šis atbalsts ir palīdzējis darbiniekiem pāriet uz attālinātu darbu, lai ikviens varētu strādāt optimāli un sasniegt savus mērķus.

Un tas atspoguļojas arī klientu panākumos. Ja cilvēki darbā saņem atbalstu, viņi var saprast klientu izaicinājumus un apņemties risināt sarežģītas problēmas.

Kultūras nozīmi nav iespējams pārvērtēt. Kad viss norit gludi, kultūra var būt spēka vairotājs. Un, kad stipra kultūra atbalsta darbiniekus, viņi spēj stāties pretī izaicinājumiem un strādāt vēl nebijušā līmenī, pat ja jāsaskaras ar grūtībām. Uz viņiem vienmēr varēs paļauties, un viņi nepievils ne viens otru, ne ieinteresētās puses.

Stipras kultūras izveide ir process, nevis galarezultāts – iespējams, viss neizdosies pareizi, taču pastāvīga koncentrēšanās, darbs un atkārtošana ļaus progresēt. Uzņēmumiem turpinot pielāgoties un pārorientēt savu darbību 2021. gadam, stipras kultūras pamats ļaus uzņēmumiem virzīties uz izaugsmi un panākumiem nākotnē.