Vēlos pieteikties SmartHR izsūtnei
...un saņemt aktuālāko informāciju par HR pasākumiem un citām aktivitātēm!
Baltijas aptauja: Klusēšana par nevienlīdzību darbavietā kļūst par risku Baltijas darba devējiem
Baltijas darba tirgū dažādība tiek pieņemta, taču tā ir tēma, par kuru ne vienmēr runā atklāti.
Lai gan 70% darbinieku jūtas ērti atšķirīgās komandās, katrs piektais izvēlas neatbildēt uz jautājumiem par iekļaujošu darba vidi, liecina personāla atlases uzņēmuma “Alma Career” jaunākā darba ņēmēju aptauja.
Lai arī Baltijas darba tirgus norāda uz dažādības pieņemšanu, ne visur tā tiek brīvi apspriesta, klusēšana joprojām ir bieža izvēle. Ja darbinieki izvēlas klusēt, organizācija riskē nepamanīt slēptas spriedzes vai nevienlīdzības situācijas. Pretruna starp pieņemšanu un klusēšanu iezīmē būtiskas atšķirības starp Baltijas valstīm.
”Alma Career” darba ņēmēju aptauja.
Latvija – visatvērtākā, bet arī kritiskākā
Latvijā 47% darbinieku norāda, ka jūtas ļoti komfortabli daudzveidīgā darba vidē – tas ir augstākais rādītājs Baltijā. Kopumā komfortabli jūtas 74% strādājošo, 8% nejūtas ērti, bet 18% darba ņēmēju atturējās no atbildes.
Latvijā 47% darbinieku norāda, ka jūtas ļoti komfortabli daudzveidīgā darba vidē – tas ir augstākais rādītājs Baltijā. Kopumā komfortabli jūtas 74% strādājošo, 8% nejūtas ērti, bet 18% darba ņēmēju atturējās no atbildes.
”Alma Career” darba ņēmēju aptauja.
Vienlaikus 32% darba ņēmēju atzina, ka pēdējā gada laikā ir novērojuši nevienlīdzīgu attieksmi pret kolēģiem, kas ir augstākais rādītājs Baltijā. Kopumā rezultāti liecina, ka Latvijas darba ņēmēji ir emocionāli atvērti dažādībai darba vidē, vienlaikus arī biežāk pamana problēmas un netaisnīgas situācijas.
Igaunija – stabila un piesardzīga pieeja
Igaunijā 70% darbinieku jūtas komfortabli daudzveidīgā darba vidē (27% - ļoti komfortabli, 43% - diezgan komfortabli), savukārt 8% nejūtas ērti. Baltijas valstu salīdzinājumā Igaunijā bija augstākais respondentu skaits, kas izvēlējās saglabāt neitralitāti un neatklāt savu viedokli šajā jautājumā – 22%.
Savukārt jautājumā par pēdējiem 12 mēnešiem 29% aptaujāto darba ņēmēju atklāja, ka kolēģi ir sajutuši mazāk labvēlīgu situāciju, jo nepiederēja pie noteiktas grupas.
Aptaujas rezultāti liecina, ka Igaunijas darba tirgū iekļaujoša darba vide ir norma – konflikti nav dominējoši, taču atklāta diskusija par sensitīvām tēmām joprojām ir piesardzīga.
Aptaujas rezultāti liecina, ka Igaunijas darba tirgū iekļaujoša darba vide ir norma – konflikti nav dominējoši, taču atklāta diskusija par sensitīvām tēmām joprojām ir piesardzīga.
Lietuva – zemākais nevienlīdzības novērojuma līmenis
Lietuvā salīdzinājumā ar Latviju un Igauniju, procentuāli lielāks respondentu skaits norādīja, ka nejūtas komfortabli strādājot ar kolēģiem, kuru izcelsme, identitāte vai uzskati atšķiras.
Lietuvā šādu vērtējumu atzīmēja 13% darba ņēmēju, turpretī 68% jūtas komfortabli (45% - ļoti komfortabli, 23% diezgan komfortabli) esot daudzveidīgā darba vidē, bet gandrīz katrs piektais jeb 19% atturējās no savas atbildes sniegšanas.
27% Lietuvas darba ņēmēju norādīja, ka pēdējā gada laikā ir novērojuši nevienlīdzīgas situācijas, kas ir zemākais rādītājs starp Baltijas valstīm.
Aptaujas dati rāda, ka Lietuvā redzams zemāks konfliktu uztveres līmenis, taču vienlaikus nedaudz lielāks skeptiski noskaņoto darba ņēmēju skaits, kas liecina par atšķirīgu attieksmju līdzāspastāvēšanu darba vidē.
27% Lietuvas darba ņēmēju norādīja, ka pēdējā gada laikā ir novērojuši nevienlīdzīgas situācijas, kas ir zemākais rādītājs starp Baltijas valstīm.
Aptaujas dati rāda, ka Lietuvā redzams zemāks konfliktu uztveres līmenis, taču vienlaikus nedaudz lielāks skeptiski noskaņoto darba ņēmēju skaits, kas liecina par atšķirīgu attieksmju līdzāspastāvēšanu darba vidē.
Deklarēta darbavietas dažādība nav iekļaujoša kultūra
Aptaujas dati rāda, ka Baltijā dažādība kopumā tiek pieņemta, taču diskusijas par šīm tēmām joprojām notiek reti. Salīdzinoši augstais atbilžu skaits “nevēlos atbildēt” jautājumā, cik komfortabli jūtas strādājot ar kolēģiem, kas pārstāv citas grupas, liecina, ka pārliecība un atklāta saruna par iekļaušanas jautājumiem vēl nav kļuvusi par normu.
Aptaujas dati rāda, ka Baltijā dažādība kopumā tiek pieņemta, taču diskusijas par šīm tēmām joprojām notiek reti. Salīdzinoši augstais atbilžu skaits “nevēlos atbildēt” jautājumā, cik komfortabli jūtas strādājot ar kolēģiem, kas pārstāv citas grupas, liecina, ka pārliecība un atklāta saruna par iekļaušanas jautājumiem vēl nav kļuvusi par normu.
“
“Augsts komforta līmenis ir laba bāze, taču ar deklarētu atvērtību dažādībai nepietiek. Ja darbinieki nejūtas droši runāt par nevienlīdzību, organizācija riskē ar slēptu neapmierinātību un reputācijas zaudējumu. Iekļaujoša darba vide nav tikai personāla speciālistu iniciatīva – tā ir vadības atbildība un konkurētspējas jautājums,”
“Bez mērķtiecīga darba pie iekļaujošas organizāciju kultūras pastāv risks, ka dažādība paliek formāla, nevis reāli funkcionējoša. Efektīva pieeja nozīmē divējādu stratēģiju – īstermiņa mērķus dažādībā un ilgtermiņa darbu pie uzvedības normu maiņas, līderības piemēra un psiholoģiskās drošības stiprināšanas. Dažādība un iekļaušana nav tikai “patīkams bonuss”, bet konkurētspējas un reputācijas jautājums – īpaši laikā, kad darba tirgū pastiprinās talantu konkurence un notiek paaudžu maiņa.”
“Bez mērķtiecīga darba pie iekļaujošas organizāciju kultūras pastāv risks, ka dažādība paliek formāla, nevis reāli funkcionējoša. Efektīva pieeja nozīmē divējādu stratēģiju – īstermiņa mērķus dažādībā un ilgtermiņa darbu pie uzvedības normu maiņas, līderības piemēra un psiholoģiskās drošības stiprināšanas. Dažādība un iekļaušana nav tikai “patīkams bonuss”, bet konkurētspējas un reputācijas jautājums – īpaši laikā, kad darba tirgū pastiprinās talantu konkurence un notiek paaudžu maiņa.”
Aptauja par iekļaujošu darba vidi norisinājās interneta vidē astoņās valstīs, tostarp Latvijā, Lietuvā un Igaunijā no 2025. gada septembra līdz decembrim. Kopumā aptaujā piedalījās vairāk nekā 10 000 darba ņēmēju.
Informāciju sagatavoja: