"Appreciative Inquiry" pieeja pārmaiņu vadībā

Kāds varētu teikt, ka tā ir pārlieku liela greznība pievērsties un runāt par organizāciju kultūru tieši tagad - krīzes laikā, bet tas ir tieši tas, kam vadītājiem būtu jāpievēršas šobrīd, jo COVID pandēmijas laikā organizāciju kultūra tiek pārbaudīta un testēta. Krīze ir laiks, kad mainās cilvēku sistēmas, pieaug nozīme dzīvesspēkam (resilience), izturībai, rūpēm par sevi un citiem, elastībai un vērtībām. Pētījumi rāda, ka tieši vadītāju vadības stils krīzes laikā ietekmē organizācijas identitātes un kultūras nākotni, komandas pārliecību, izturību un korporatīvo vērtību noturību vai atdzīvināšanu.

Zinātnieki no Virdžīnijas sadraudzības universitātes un Vilmingtonas Ziemeļkarolīnas universitātes uzskata, ka Appreciative Inquiry (AI) – jeb Pozitīvo aspektu novērtēšanas pieeja ir pieeja, ko vadītājiem svarīgi integrēt savā ikdienā, vadot pārmaiņas pandēmijas laikā un pēc tam. Zinātnieki atzīmē, ka šīs pieejas atslēga un efektivitāte slēpjas cilvēku un sistēmu stipro pušu apzināšanā, dzīvesspēka/izturības (resilience) stiprināšanā, izaugsmes veicināšanā un organizācijas labklājības vairošanā.

Pozitīvo aspektu novērtēšanas pieeja (Appreciative Inquiry) ļauj pamanīt vispārējo potenciālu ikvienā situācijā. Tās balstās uz stipro pušu izcelšanu, pastiprināto uzmanību pievēršot līderības attīstībai un pārmaiņām organizācijās. Šīs pieejas pamatā ir izaugsmes domāšana, kas mudina mūs domāt iespēju perspektīvā un pamanīt to, kas tieši šajā brīdī var tapt no kaut kā ļoti niecīga, kā arī ieraudzīt potenciālu šī brīža organizācijas procesos un cilvēkos. Šo procesu vadība organizācijās no vadītājiem prasīs iecietību, atvertību nenoteiktībai un neviennozīmīgumam, ticību tam, ka viņu rīcībai ir nozīme, kā arī pārliecību par neatlaidīgu virzību uz mērķiem.

Pozitīvo aspektu novērtēšanas pieeja ir strukturēts veids, kā uzdot jautājumus, kas veicina stipro pušu un iespēju ieraudzīšanu, savienojot tās ar organizācijas misiju un mērķiem, un atklājot jaunas perspektīvas organizācijas attīstībā. Šī pieeja paredz visa uzņēmuma iesaistīti noteikta jautājuma izpētē klātienē vai virtuālajā telpā, pielietojot jautājumus, kas aktivizē uz atklājumiem un jaunradi vērsto domāšanu.

Jautājumi tiek formulēti un kopā izpētīti, balstoties uz 4 pilāru modeli, ko angliski sauc par 4-D MODEL "Discovery, Dream, Design, Destiny":

1) Atklāšana (Discovery): stipro pušu un esošo pamatkompetenču identificēšana, organizācijas kodola apzināšana;

2) Sapņošana (Dream): kolektīva pozitīvu nākotnes iespēju ģenerēšana, kopīga redzējuma veidošana, stratēģisko un prioritāro iespēju, uz kurām koncentrēties, izvēle;

3) Izstrāde (Design): katras iespējas pārformulēšana apgalvojumā ar mērķi un procesu/struktūru to sasniegšanai izstrāde.

4) Liktenis (Destiny): konkrēta darbības plāna izveide katras iespējas/mērķa realizācijai un personisko atbildību sadalīšana.

Svarīgi atzīmēt, ka šī pieeja nav par pozitīvo vai negatīvo domāšanu. Tās būtība ir - izkāpt ārpus šis polaritātes un ieraudzīt iespēju iedīgli arī izaicinājumu un krīžu situācijās. Šādi procesi attīsta izturību, spēju pielāgoties un atgūties no grūtībām, kas korporatīvo kultūru un vērtības var atdzīvināt un transformēt labākajā "jaunajā normalitātē", piešķirot tām nozīmi un dziļāko jēgu.

Latvijā par "Pozitīvo aspektu novērtēšanas" (Appreciative Inquiry) pieeju uzņēmumos un organizācijās ir zināms un dzirdēts ļoti maz. Tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka metode ir salīdzinoši jauna. Pati ar metodi esmu saskarusies, strādājot ar lietuviešu kolēģiem un attīstības projektos Eiropas Komisijā, ieraudzīju tās potenciālu un domāju, ka ir īstais brīdis to ieviest arī Latvijā.

Domājot par organizāciju kultūru nākotni, ir neizbēgami tas, ka pārmaiņas, tai skaitā arī "sāpīgas" pārmaiņas ir daļa no tās, bet mums ir iespēja izvēlēties savu attieksmi. Mēs varam izvēlēties būt izturīgāki un mērķtiecīgi neatlaidīgi savā cerībā un radošumā. Mēs varam koncentrēties uz to, ko mēs varam kontrolēt un adaptēties pārmaiņām. Pozitīvo aspektu novērtēšanas pieeja (Appreciative Inquiry) organizāciju kultūras kontekstā dod iespēju mainīt domāšanu un, iesaistot visus, pakāpeniski kļūt stratēģiskākiem, izturīgākiem un spējīgiem ieviest pozitīvas un ilgtspējīgas pārmaiņas iepretim COVID pandēmijas radītiem izaicinājumiem.