14.07.2026. Raksta autors: BMI Executive Institute
Līderības plaisa, ko personāla vadītāji vairs nevar atļauties ignorēt
Kāpēc līderības kompetence kļūst par konkurences priekšrocību?
Baltijā, tostarp arī Latvijā organizācijas darbojas arvien sarežģītākā uzņēmējdarbības vidē. Talantu trūkums, mākslīgā intelekta ieviešana, digitālā transformācija, ģeopolitiskā nenoteiktība, pēctecības riski un pieaugošās korporatīvās pārvaldības prasības būtiski maina to, ko organizācijas sagaida no saviem vadītājiem.
Arī vadība jeb līderība kļūst arvien prasīgāka. Mūsdienu vadītājiem ir jāspēj sasniegt rezultātus šodien, vienlaikus gatavojot organizāciju nākotnei. Tiek sagaidīts, ka viņi pieņems lēmumus nepilnīgas informācijas apstākļos, vadīs komandas nenoteiktībā, tomēr cenšoties tās padarīt noturīgas, sekmīgi īstenos pārmaiņas un radīs uzticēšanos arvien dinamiskākā vidē.
Personāla vadītājiem arvien aktuālāks kļūst jautājums:
Kā sistemātiski attīstīt spēcīgus līderus, pirms līderības trūkums kļūst par biznesa risku?
Līderība vairs nav “vispārīga” tēma
Daudzas organizācijas joprojām lielā mērā paļaujas uz vadītāju pieredzi, darba stāžu vai individuālo talantu. Lai gan pieredze joprojām ir ļoti vērtīga, ar to vien vairs nepietiek.
Līderības kompetence ir kļuvusi par stratēģisku organizācijas aktīvu.
Šī tendence īpaši izpaužas laikā, kad organizācijas gatavojas vadības pēctecībai, stiprina vadības komandas un pielāgojas jaunajām korporatīvās pārvaldības prasībām, tostarp ES Direktīvai par dzimumu līdzsvaru uzņēmumu valdēs. Lai gan šo direktīvu bieži uztver kā atbilstības prasību, tā izgaismo daudz plašāku problēmu – organizācijām nepieciešama spēcīgāka vadības pēctecība, iekļaujošāka talantu attīstība un lielāks valdes darbam sagatavotu vadītāju loks.
Latvijā, kur augstākā līmeņa vadītāju darba tirgus ir salīdzinoši neliels, šī problēma ir vēl izteiktāka. Organizācijas ne vienmēr var piesaistīt pieredzējušus vadītājus no ārpuses. Ilgtspējīga izaugsme arvien vairāk ir atkarīga no spējas savlaicīgi identificēt, attīstīt un noturēt vadītāju talantus organizācijas iekšienē.
Ko zinātne mums stāsta par efektīvu līderību?
Aad JCM van Vliet, kurš iepriekš ieņēma globālā personāla vadītāja amatu vairākās starptautiskās organizācijās, ir uzņēmuma Avvartes dibinātājs un BMI Executive Institute viesprofesors. Viņš uzskata, ka organizāciju rīcībā jau ir lielākā daļa nepieciešamo zināšanu.

“Šodien mēs daudz labāk nekā pirms divdesmit gadiem saprotam, kas padara līderus efektīvus. Problēma nav zināšanu trūkums. Galvenais izaicinājums ir šo zināšanu konsekventa un apzināta pielietošana praksē.”



Pēdējo divdesmit gadu pētījumi ir būtiski paplašinājuši mūsu izpratni par efektīvu līderību.
Viens no nozīmīgākajiem secinājumiem ir pašapziņas un pašizpratnes nozīme. Daniela Golmena (Daniel Goleman), Kerolas Dvekas (Carol Dweck) un Tašas Oirihas (Tasha Eurich) pētījumi rāda, ka vadītāji, kuri labi izprot sevi, spēj regulēt savas emocijas, ir gatavi mācīties, lai pieņemtu kvalitatīvākus un ilgtspējīgākus lēmumus, veido noturīgākas attiecības un veiksmīgāk pielāgojas pārmaiņām.

Tomēr pašizpratne ir tikai sākums.

Līderībai nepieciešama arī pašdisciplīna un iekšējā meistarība – spēja konsekventi darboties visaugstākajā līmenī, īpaši sarežģītās situācijās un spiediena apstākļos. Pēc Aad JCM van Vliet
domām, tas nozīmē mērķtiecīgi attīstīt četras savstarpēji saistītas dimensijas:
  • fizisko labsajūtu;
  • psiholoģisko noturību;
  • dzīves mērķi un vērtības;
  • attiecības un uzticēšanos.
Zinātnieks uzsver:
“Vadītāji nevar ilgstoši vadīt citus augstā līmenī, ja viņi nespēj vadīt paši sevi vismaz tikpat augstā līmenī.”
Cilvēciskā priekšrocība mākslīgā intelekta laikmetā

Mākslīgajam intelektam arvien vairāk transformējot organizācijas, tehniskās zināšanas vien vairs nav galvenais konkurētspējas faktors.

Tieši cilvēciskās līderības prasmes kļūst arvien vērtīgākas.

Pētījumi konsekventi apliecina, ka uzticēšanās ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē darbinieku iesaisti, sadarbību, inovācijas un organizācijas sniegumu. Taču uzticēšanās nerodas tikai tāpēc, ka cilvēks ieņem vadītāja amatu.

Uzticēšanās tiek veidota ikdienas rīcībā – uzklausot citus, komunicējot atklāti, rīkojoties konsekventi, uzņemoties atbildību un patiesi interesējoties par cilvēkiem.
Van Vliet ir pārliecināts:

“Jo spējīgāks kļūst mākslīgais intelekts, jo svarīgāka kļūst līderības cilvēciskā puse. Uzticēšanās, spriestspēja, komunikācija un spēja apvienot cilvēkus kļūst par galvenajiem konkurences faktoriem.”

Šīs pārmaiņas ietekmē arī to, kā darbojas vadības komandas. Mūsdienu līderība arvien vairāk balstās sadarbībā. Organizācijas panākumus nosaka ne tikai atsevišķu vadītāju spējas, bet arī tas, kā vadības komanda kopumā domā, pieņem lēmumus un sadarbojas starp dažādām funkcijām.

Ko tas nozīmē personāla vadītājiem?

Personāla vadītājiem līderības attīstība kļūst par vienu no stratēģiski nozīmīgākajiem ieguldījumiem organizācijas nākotnē.
Vadošās organizācijas vairs neaprobežojas ar atsevišķām apmācībām. Tās veido integrētas līderības attīstības stratēģijas, kas ietver:

  • augsta potenciāla talantu savlaicīgu identificēšanu;
  • nākamo vadītāju sagatavošanu, izmantojot Executive Education programmas;
  • atbalstu vadītājiem pārejā uz augstākiem vadības amatiem;
  • augstākās vadības un valžu kompetenču stiprināšanu;
  • augsti efektīvu vadības komandu attīstību;
  • organizācijas kultūras veidošanu, kas ikdienā nostiprina līderības uzvedību.

Līderības attīstība vairs nav tikai vadības prasmju pilnveidošana. Tā ir organizācijas noturības un ilgtermiņa konkurētspējas stiprināšana.

No līderības teorijas līdz praksei

Visā Baltijā organizācijas arvien skaidrāk apzinās, ka līderības kompetence neveidojas nejauši. Tai nepieciešami mērķtiecīgi un ilgtermiņa ieguldījumi.

BMI Executive Institute sarunās ar personāla vadītājiem, uzņēmumu vadītājiem un valdēm regulāri izskan līdzīgi jautājumi:

  • Kā sagatavot nākamos augstākā līmeņa vadītājus?
  • Kā stiprināt vadības komandas?
  • Kā veiksmīgi vadīt organizāciju mākslīgā intelekta virzītu pārmaiņu laikā?
  • Kā izveidot pēctecības sistēmu, kas nodrošina ilgtspējīgu izaugsmi?

Lai palīdzētu organizācijām risināt šos izaicinājumus, BMI Executive Institute piedāvā pielāgotas uzņēmumu iekšējās līderības attīstības programmas, Executive Education, vadītāju izaugsmes vadību, kā arī starptautiski atzītas Executive MBA un vadītāju attīstības programmas.

Tā vietā, lai piedāvātu standartizētas apmācības, katra programma tiek izstrādāta atbilstoši organizācijas stratēģiskajām prioritātēm, līderības izaicinājumiem un biznesa mērķiem. Starptautiska mācībspēku komanda, praktiski biznesa gadījumi un pētījumos balstīta pieeja palīdz pārvērst iegūtās zināšanas izmērāmā organizācijas rezultātā.
Līderība kā konkurences priekšrocība

Organizācijas, kurām nākamajā desmitgadē veiksies vislabāk, visticamāk, nebūs tās, kurām ir lielākais līderības attīstības budžets.

Tās būs organizācijas, kas līderību attīsta mērķtiecīgi, konsekventi un stratēģiski.
Uzņēmumi ar labu disciplīnu mēra finanšu rezultātus, klientu apmierinātību un darbības efektivitāti. Līderības kompetence ir pelnījusi tikpat lielu uzmanību, jo tā ietekmē ikvienu no šiem rādītājiem.

Līderība reti kļūst par konkurences priekšrocību apstākļu sakritības dēļ. Tā kļūst par priekšrocību tad, kad organizācija apzināti izvēlas to veidot.

Par BMI Executive Institute

BMI Executive Institute ir viena no vadošajām vadītāju izglītības institūcijām Baltijā, kas sadarbībā ar starptautiski atzītām biznesa skolām un mācībspēkiem īsteno Executive MBA programmas, Executive Education un pielāgotas uzņēmumu iekšējās līderības attīstības programmas. Sadarbojoties ar dažādu nozaru organizācijām, BMI palīdz vadītājiem stiprināt stratēģisko domāšanu, līderības kompetenci, korporatīvo pārvaldību un organizācijas sniegumu arvien sarežģītākā uzņēmējdarbības vidē.

Vairāk informācijas: https://www.bmiinstitute.com/
Papildu jautājumu gadījumā: greta.sidlauskiene@bmiinstitute.com