Direktīvas galvenais mērķis ir sieviešu un vīriešu atalgojuma noteikšanas vienlīdzības nodrošināšana, to veicinot gan ar iepriekš minēto atalgojuma caurspīdību, gan ar stingrākiem mehānismiem atalgojuma atšķirības izskaušanai. Darba devējiem būs jāmēra atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu un informācija noteiktā atskaites formātā jāpublicē uzņēmuma mājaslapā, par mērījumu rezultātiem jāinformē darbinieki un darbinieku pārstāvji, kā arī pēc pieprasījuma šie dati jāiesniedz uzraugošajai iestādei, kas Latvijas gadījumā visticamāk būs Valsts darba inspekcija.
Runājot par vienlīdzīgu atalgojumu, svarīgi, ka direktīvā ir iekļauts jēdziens "līdzīgas vērtības darbs". Tas nozīmē, ka darba devējam būs jāspēj noteikt, kuru amatu veicēji uzņēmumā dara līdzīgas vērtības darbu, un attiecīgi šiem darbiniekiem jānodrošina līdzvērtīgs atalgojums. Lai to noteiktu, jāveic visu amatu vērtēšana pēc vienotiem, iepriekš nodefinētiem kritērijiem, kas izslēdz jebkādu diskrimināciju – līdzīgas vērtības darbu mēra pēc nepieciešamajām zināšanām un prasmēm attiecīgajā amatā, darba sarežģītības, sadarbības mēroga, atbildības par lēmumiem un resursiem, darba apstākļiem un citiem kritērijiem. Tas savukārt ļauj salīdzināt savā starpā amatus no visdažādākajām funkcijām un jomām, rezultātā identificējot līdzīgas vērtības darba darītājus.
Runājot par sieviešu un vīriešu atalgojumu atšķirībām Latvijā, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2022. gadā vīrieši atalgojums bija par 17,1% augstāks kā sieviešu atalgojums. Šādu atalgojuma atšķirību iegūst, salīdzinot stundas vidējo atalgojumu strādājošajām sievietēm ar stundas vidējo atalgojumu strādājošajiem vīriešiem, vienkāršojot – tiek pretnostatīts visu darba tirgū esošo sieviešu vidējais atalgojums pret visu darba tirgū esošo vīriešus vidējo atalgojumu, taču Latvijas darba tirgū sievietes un vīrieši visās nozarēs nav pārstāvēti vienādi un tas ietekmē arī mērījumus. Lielākais sieviešu īpatsvars ir salīdzinoši zemi apmaksātās nozarēs. Lai pēc iespējas objektīvāk noteiktu atalgojuma atšķirību, atalgojums būtu jāsalīdzina starp vienāda vai līdzīgas vērtības darba darītājiem – tas nozīmē noteikt atalgojuma atšķirību, piemēram, starp grāmatvedi sievieti un grāmatvedi vīrieti, kuri veic līdzīgas vērtības darbu. Analizējot atšķirības šādā veidā "Figure Baltic Advisory" Vispārējā atalgojuma pētījuma ietvaros, 2022. gadā atšķirība starp vīriešu un sieviešu atalgojumu vidēji bija 8,2%, bet šogad – 5,4%. Tas krietni atšķiras no iepriekš minētajiem 17.1%.
Tomēr arī tā ir pārāk augsta atšķirība, jo direktīva nosaka, ka līdzīgas vērtības darba atalgojuma atšķirībai starp vīriešiem un sievietēm jābūt zemākai par 5%. Ja atšķirība būs lielāka, darba devējam būs jāspēj pamatot ar dzimumneitrāliem apstākļiem, kāpēc veidojusies tāda situācija. Viens no objektīviem kritērijiem, kāpēc starp dažādiem darbiniekiem, kas strādā vienā amatā, var būt atalgojuma atšķirība, ir darba sniegums. Bet, lai šis kritērijs būtu patiešām objektīvs, uzņēmumā vai iestādē nepieciešama ne tikai atalgojuma sistēma, kas regulē atalgojuma līmeņus, bet arī robusta un objektīva darba snieguma novērtēšanas sistēma. Ja tomēr uzņēmumā atšķirība atalgojumā vīriešiem un sievietēm ir lielāka par minētajiem 5% un tam nav attaisnojoši iemesli - darba devējam tiek doti 6 mēneši šo nepamatoto atšķirību novēršanai, bet, ja tas nav iespējams – kopā ar darbinieku pārstāvjiem jāveic atalgojuma novērtējums uzņēmumā un jāizstrādā plāns atalgojuma atšķirības novēršanai. Ja arī tas nenes vēlamo rezultātu, direktīva paredz soda naudu piemērošanu.