ELVA – 20 gadi IT nozarē!

No ambīcijām līdz globāliem sasniegumiem – kā ELVA kļuva par vienu no vadošajiem uzņēmumiem Baltijā, pārvarot izaicinājumus un veidojot ilgtermiņa partnerības.

20 gadi IT nozarē! Lūdzu, pastāsti nedaudz par sevi, par to, kā radās ideja par ELVA !

Esmu ELVA dibinātājs, īpašnieks un vadītājs kopš uzņēmuma pirmsākumiem. ELVA stāsts sākās 20 gadus atpakaļ no uzņēmuma ELVA-1, kas vēsturiski bija viens no pirmajiem IT uzņēmumiem Latvijā, un tās pamata nodarbošanās bija datortehnika, datoru komplektēšana un datoru pārdošana. Uzņēmums bija uzsācis strādāt ar Biznesa vadības sistēmām, kas tolaik bija Dānijā izstrādāta sistēma un pat ne Microsoft. ELVA-1 dibinātājs Viesturs Ziediņš pieņēma lēmumu pārdot sava uzņēmuma Biznesa risinājumu sadaļu. Tolaik šajā komandā bija ap 10 cilvēkiem un vairāk kā desmit klientiem visā Latvijā. Kopā ar manu domubiedru un kolēģi Alvilu Tabaku, iegādājoties tieši šo biznesa daļu, aizsākās arī ELVA Baltic ceļš ar tolaik vēl tikai vienu produktu, bet ļoti daudz nezināmajiem.
Kā mūsu lielajā ELVA 20 gadu pasākumā teicu – jebkurai lietai primāri ir vajadzīgs liels mērķis un ievērojams gribasspēks, savukārt, lai to realizētu, nepieciešama ievērojama pieredze, zināšanas un ļoti rūpīgs darbs.
No šodienas atskatoties, mums bija mērķis, liels gribasspēks, bet par pieredzi un zināšanām mēs varētu padiskutēt, kādas tās bija attiecībā uz šodienas zināšanām un pieredzi.
Pēc dabas man ir svarīgi, lai mērķi būtu pietiekoši ambiciozi un pietiekoši lieli. Vienmēr ir mērķēts augstu, tamdēļ mūsdienās ir izdevies sasniegt tieši tādus rezultātus. ELVAnav vienīgais mūsu sasniegums, ko esam izdarījuši. Uzņēmuma ietvaros ir radīti jauni biznesi, projekti, kuri pārveidoti atsevišķos uzņēmumos: ELVA DMS, Automotive Industry Software, kas ir ieviesis projektus visos kontinentos, izņemot Antarktīdu, kā arī ar Latvijas un Anglijas partneriem izveidotais uzņēmums Garage Hive, kas sākotnēji koncentrējās uz Anglijas tirgu, kur arī 2023. gadā tika atzīts par labāko programmatūru nozarē, taču no 2024. gada maija ir atvērušies arī Dienvidāfrikā. Savukārt pati ELVA - no viena produkta pirms 20 gadiem ir tikusi līdz piecām biznesa līnijām un vairāk kā 100 darbiniekiem.

Kādi šajos 20 gados ir bijuši vieni no lielākajiem izaicinājumiem, darbojoties IT nozarē, ar kuriem personīgi pats, kā arī visa ELVA komanda ir saskārusies?

Pirmkārt, mūsu nozares bizness ir uzticības bizness. Mēs nevaram parādīt, kādu māju esam uzbūvējuši vai kā esam to labiekārtojuši, iekopuši dārzu vai vēl ko citu. Tas, ko cilvēki un uzņēmumi saka par mums, ir svarīgākais, līdz ar to – šos 20 gadus primāri esam koncentrējušies uz kvalitāti un dotā vārda izpildes principu. Neslēpšu, ka reizēm tas mums ir izmaksājis pat ļoti dārgi, taču nenožēloju nevienu no gadījumiem. Savu doto vārdu klientiem vienmēr esam turējuši, neskatoties uz to, cik tas mums ir izmaksājis. Tas pavisam noteikti ir nācis atpakaļ, un uzņēmumi Latvijā zina, ka mēs paveiksim un izdarīsim visu, ko esam solījuši. Šis, manuprāt, ir vairāk kā būtisks faktors IT jomā – vienlaikus arī izaicinājums. Protams, IT joma pati par sevi ir “cilvēku bizness”, līdz ar to viss, kas saistās ar cilvēkiem, komandu, komandas veidošanu un attīstību, ir pamatu pamatā.
Sākot ar izaicinājumiem, cik Latvijā ir grūti atrast tehnoloģiju cilvēkus, jo tie ir ļoti pieprasīti, un beidzot ar to, kā panākt mijiedarbību ļoti augstas klases profesionāļu vidū, jo katrs no augstākās raudzes profesionāļiem, protams, ir arī personība. Vēlamies strādāt ar šīm personībām, taču ne vienmēr ar tām strādāt ir viegli. Ļoti koncentrējamies uz to, lai cilvēki pie mums justos labi un komfortabli. Svarīgi, lai šie cilvēki ar mums darbotos ilgtermiņā. Skaidri pierādās fakts, ka no 14 cilvēkiem, kurus divdesmit gadus atpakaļ pārņēmām darbā, uzsākot šo biznesu, 10 vēl aizvien strādā pie mums. Tātad, tikai 4 no 14 cilvēkiem ir pametuši mūsu organizāciju, taču līdz pat šodienai viņi vēl aizvien ir ļoti labi draugi! Es teiktu, tāda laba aritmētika par labu ELVA kā darba devējam.

Nav noslēpums, ka mūsdienās Latvijā un vispārīgi ir pieejami daudzi pakalpojumu sniedzēji, kuri ir Microsoft partneri un pārdod to produktus. Ja dati nemelo, tad jūs esat bijuši vieni no pirmajiem Microsoft, ja ne pat pirmais oficiālais Microsoft partneris Latvijā. Vai tā ir taisnība? Padalies, lūdzu, ar šo pieredzi, uzsākot sadarbību ar Microsoft un to, kāpēc ELVA Baltic ir potenciāli labākais partneris, ko izvēlēties!

Protams, taču šis stāsts pēc būtības ir plašāks. Ja mēs paskatāmies vēsturiski uz Microsoft, tad savulaik Microsoft bija divas lielas biznesa līnijas: 1) Biznesa vadības sistēmas; 2) Standarta programmatūra, kā Microsoft Office. Microsoft partnerība pasaulē bija pārstāvēta un balstīta šajos abos kanālos. Kāpēc Microsoft ir tik spēcīgs un varens visā pasaulē? Tāpēc, ka ir izveidojuši pilnvērtīgu platformu, kā ietvaros tu vari darīt visu! Līdz ar to, šobrīd visi partneri un kanāli ir sapludināti vienā lielā kopējā plūsmā.
ELVA Baltic vēsturiskā pievienotā vērtība, kā arī šobrīd arī ļoti liela konkurējošā priekšrocība ir tā, ka mēs visus šos 20 gadus esam bijuši ar vienu kāju auditoru lauciņā, pētot un uzlabojot biznesa procesus, ne tikai ieviesuši programmatūru. Es mēdzu teikt, ka mūsu pamatuzdevums nav ieviest programmatūru, mūsu uzdevums ir klientam nodrošināt labākus biznesa procesus, vienkāršāk sasniegt savus mērķus, tai skaitā palielināt peļņas apgrozījuma rādītājus. ELVA ir ļoti iedziļinājušies nozarēs, un zinām, kas klientiem ir vajadzīgs, kā arī spējam viņus kvalitatīvi konsultēt. Kad šobrīd visa Microsoft ekosistēma ir salikta kopā, tad mums ir vieglāk to realizēt, jo tiem uzņēmumiem, kuri pārstāvējuši tikai kādu konkrētu Microsoft produktu, šādas pieredzes nav. Mūsu stratēģija ir balstīta klienta vajadzībās, un mēs novērtējam, ka uzņēmumiem esam pirmā izvēle vai pirmais padomdevējs, tas ļoti stiprina un iedvesmo. Viena no mūsu funkcijām ir - nepieciešamības gadījumā klientu atrunāt no nelietderīgas līdzekļu tērēšanas. Lai kā arī es atbalstītu tehnoloģijas un procesu automatizēšanu, ne vienmēr tās ir nepieciešamas. Tehnoloģijas ir tikai rīks, taču, kā tās tiek izmantotas, ir mūsu pašu rokās. Ja mēs redzam, ka tiek pirkta tehnoloģija, kura nav lietderīgi izmantojama, mēs cenšamies atmest tādas utopiskas ambīcijas un ierosinām klientam par risinājuma nepieciešamību padomāt vēl pāris reižu. Ir bijuši arī gadījumi, kad pasakām, ka kāds mūsu konkrēts risinājums neatrisinās tieši to klienta vajadzību, tādēļ iesakām citu piegādātāju. Mūsuprāt, neviens pakalpojumu sniedzējs nevar pārklāt visus procesus. Ir jābūt maksimāli atklātiem pret sevi, pret klientu un citiem iesaistītajiem, lai rezultāts būtu pēc iespējas labāks. Šī ir ELVA filozofija, kuru visus šos 20 gadus esam uzturējuši.

Piekritīšu, ka platforma/risinājums ir tikai rīks. Mūsu klientiem SmartHR digitalizācijas un automatizācijas konsultāciju ietvaros vienmēr uzsveram analoģiju, ka HR risinājums ir tikai rīks, tāpat kā āmurs. Mums tomēr ir jāsaprot, ko ar to āmuru darīt, kā iesist to naglu, vai mums vispār ir naglas, ko sist, jo tādā gadījumā mums ir tikai āmurs. Protams, tomēr arī jāsaprot, kā tad īsti to āmuru arī izmantot pareizi.

IT nozarē ir iespējams piemērot ļoti daudz labu analoģiju. Viena no tām “fīčām” – atrast kompromisu starp sarežģītību un vienkāršību. Ideālā variantā vajadzētu nonākt pie tā, ka sarežģītas lietas tiek noformētas vienkāršā veidā. Protams, ne vienmēr to ir iespējams izdarīt. Kopumā skatoties IT nozarē, māksla ir lietas nesarežģīt, par to mēs arī ikdienā iekšēji ļoti iestājamies. ELVA IT nozarē un IT profesionāļu vidū ir šī klasiskā frāze – ja prasīsi programmētājam, vai kaut ko iespējams uzprogrammēt, būs atbilde – VAR! Jo teorētiski uzprogrammēt var gandrīz visu. Ir tikai tādi jautājumi – vai to vajag un vai būs ērti? Protams, arī jāņem vērā aspekts, kas ar šo uzprogrammēto risinājumu notiks pēc gada vai trijiem. Tas ir ļoti būtisks faktors - domāt ilgtermiņā. Daudzi uzņēmumi to iemācās tikai ar pieredzi. Bieži atrunājam klientus neveidot specifiskus risinājumus pēc viņu individuālajām prasībām, bet mēģināt maksimāli izmantot dažāda veida standarta risinājumus, tādēļ arī nemitīgi pilnveidojam risinājumus tā, lai tie atbilsti Latvijas normatīvo aktu prasībām. Tam labs piemērs ir Dynamics 365 Business Central, kas attīsta savu algu un personāla funkcionalitāti, kā arī nemitīgi augošais portāls Panorama 365, kas virzās un aug, domājot par to, lai to kā ērtu personāla platformu var lietot arī starptautiski uzņēmumi.

Ir daudz labāk darboties ar jaunu, modernu tehnoloģijas risinājumu, kas, iespējams, neatbilst 100% prasībām, nekā ar tādu, kas 100% atbilst katram domās izfantazētajam sīkumam, taču to vēlāk uzlabot un atjaunot uz jaunāku versiju būs dārgi un laikietilpīgi. Ir nepieciešams atrast balansu starp ideju un realitāti. Šo gadu laikā, pateicoties pieredzei un zināšanām, mēs saprotam, kā pareizi to darīt.

Neapšaubāmi, arī mēs ierasti HR procesu konsultācijās saviem klientiem atklāti sakām, ka ir divi varianti. Pirmais - jūs izvēlaties tirgū esošu sistēmu, kas visvairāk atbilst jūsu prasībām un ieviešat to, pārrestrukturizējot savus procesus, pielāgojot tos šai platformai. Jūs savus procesus nemaināt, bet pielāgojat sistēmu tiem. Otrais - uzprogrammējat individuālu sistēmu. Ilgtermiņā otrs variants pavisam noteikti sagādās vairāk galvassāpju un finansiālu robu.

Padalies, lūdzu, ar savu skatu uz ELVA attīstību, ne tikai biznesa frontē, bet arī komandas veidošanā. Sarunas ievadā minēji, ka ELVA, pārņemot ELVA-1, esat bijuši tikai 14 darbinieku, taču šobrīd esat jau 100+. Vai šī attīstība un komandas paplašināšanās ir bijusi strauja vai tomēr mērena ilgtermiņā?

Teiktu, ka komandas izaugsme ir bijusi diezgan strauja un vienmērīga. Protams, ir bijušas dažādas krīzes pasaulē, kas ir ietekmējušas ne tikai mūs, bet visus darba devējus un darba ņēmējus globāli. Konstanti katru gadu, solīti pa solītim, mēs augam. Taču pēdējos gados ir bijusi redzama nedaudz straujāka komandas izaugsme. Kā jau minēju, esam apzināti veidojuši uzņēmumu sazarojumus, kas nu jau sekmīgi transformējušies patstāvīgos uzņēmumos. Ja netiktu pieņemts lēmums rīkoties tieši šādi, ELVA komanda būtu ievērojami lielāka, taču no biznesa stratēģijas viedokļa tas ir bijis pareizs solis. Protams, ka no vadības un pārvaldības procesa vadīt 10 un 100+ cilvēkus ir divas pilnīgi dažādas lietas. Šobrīd ELVA ir daudzi profesionāli vadītāji, kuri vada savas komandas, līdz ar to arī personīgi cenšos aizvien mazāk un mazāk iesaistīties operatīvajās lietās, taču mana iesaiste joprojām ir pietiekoši liela.

Kā vadītājam būtu jāstrādā ar savu komandu, lai tā būtu efektīva un sasniegtu izvirzītos mērķus?

Esmu no tiem, kuri uzskata, ka būtība ir detaļās. Manuprāt, nav tādas vienotas receptes visiem uzņēmumiem. Svarīgi saprast, kāda profila ir tavs darbinieks. Protams, arī tas, ar ko organizācija nodarbojas. Ir dažādas industrijas un dažādu profilu darbinieki. ELVA komandā ir augsta intelekta cilvēki, kuri darbojas IT tehnoloģiju un finanšu jomā jau ilgus gadus. Šī industrija ir balstīta uz loģiski sakārtotu vidi, uzticēšanos cilvēkiem. Teiktu, ka ELVA komandas spēlētāji ir pašdisciplinēti, motivēti. Uzņēmuma un vadītāju mērķis ir radīt vidi, kur cilvēks var attīstīties un augt, taču pats galvenais ir tas, ka uzņēmumam un darbiniekiem ir vienota vērtību sistēma un mērķi. ELVA mēs to mēģinām izprast jau pašā atlases procesā, tomēr tajā pašā laikā cienām katra individuālās vērtības. Respektējam arī to, ka katram darbiniekam ir sava komforta zona, kurā viņš vēlētos darboties. Citreiz šim indivīdam ir jāparāda ceļš, jāpalīdz saprast, ko viņš vēlas darīt, un jāciena tas, ko viņš izvēlas, jo pretējā gadījumā rezultāts ilgtermiņā nebūs labs. Ja indivīdam kaut kas patīk un viņš tajā saredz sevi, tad atliek tikai darīt un apgūt, jo iemācīties var visu. Īstenībā šī ir bieži sastopama situācija – cilvēkam liekas, ka viņš vēlas vienu, bet īstenībā grib ko pavisam citu karjerā un profesionālajā darbībā, taču ir bailes ko mainīt, nav aizdomājies, personīgi izanalizējis savu potenciālu. Šī ir vadītāja loma izprast un palīdzēt cilvēkam nonākt tur, kur viņš jutīsies vislabāk Šādu piemēru ELVA komandā ir bijuši pietiekami daudz, kad darbinieks tiek uzklausīts, izprasts un palīdzēts novirzīt uz pareizā ceļa. Un pēc tam ir sekojoši arī šādi vārdi : “Paldies, ka izrunājāmies, šobrīd es jūtos laimīgs!”

Padalies, lūdzu, ar kādiem vēl paņēmieniem un pasākumiem jūs veicināt lojalitāti uzņēmumā?

Manuprāt, visa pamatā ir uzņēmuma kultūra, attieksme pret cilvēkiem. Protams, mēs esam biznesa organizācija ar savām prasībām un brīžiem ambicioziem mērķiem, taču tas neliedz izturēties ar pozitīvi pret darbiniekiem. Ir jāsaprot, cik daudz par to tiek domāts, cik liela prioritāte ikdienā tā ir un cik pie tā visa tiek piestrādāts ikdienā. ELVA pie tā ikdienā cenšas ļoti piedomāt, tādēļ regulāri realizējam dažādus, saliedēšanās un attīstības pasākumus. Kā viens no piemēriem - 2024. gadā ELVA izveidoja savu deju kolektīvu “Pikselis”, kas sākās ar nodaļas vadītāja joku, bet, pateicoties viņa entuziasmam, nu ir pārvērties par nopietnu projektu. Mēs bieži izaicinām sevi un arī šoreiz uzdevām sev jautājumu: “Kā tad mēs, ELVA, nevaram izveidot savu deju kolektīvu un piedalīties nākamajos Dziesmu un deju svētkos?” Uz šo it kā retorisko jautājumu pozitīvi ir atbildējuši 30 cilvēki un jau pusgadu šie dalībnieki aktīvi gatavojas ar skaidru mērķi - 4 gadu laikā kļūt par profesionāļiem un dejot Dziesmu un deju svētkos! Esam piesaistījuši talantīgu deju vadītāju, kura mūs māca dejot. Skatīsimies, kā mums izdosies, un cerams, ka nākošajos svētkos piedalīsies arī ELVA deju kolektīvs. Paralēli šai aktivitātei, mēs arī sportojam, piemēram, reizi nedēļā mums ir iespēja spēlēt basketbolu. Kādēļ to visu darīt? Tas ir stāsts par lojalitāti – ļaut cilvēkiem justies labi uzņēmumā, kurā viņš strādā, sekmēt viņa attīstību un to, ka karjeru viņš izvēlas attīstīt tieši kopā ar ELVA. Mūsdienās ikvienam vadītājam ir jāsaprot, ka darbinieks nedrīkst būt kā izmantojams resurss savu mērķu sasniegšanai. Tā ir īstermiņa domāšana. Varbūt ir nozares, kurā šis strādā, taču manā vērtību skala to īsti nepieļauj. Nesen arī ELVA ilggadējiem darbiniekiem, kuriem ELVA komanda ir gluži kā otrā ģimene, vadība izteica skaistu Paldies – visi kopā devāmies lidojumā ar gaisa balonu virs skaistās Gaujas senlejas. Tāds, manuprāt, ļoti simbolisks pasākums, un tās emocijas gaisa balonā pauda to lojalitāti, pieķeršanos cilvēkiem, uzņēmumam – tas tiešām ir neizmērāms emocionāls piepildījums. Manuprāt, šādas aktivitātes tikai sekmē šo pieminēto lojalitāti, izjūtas organizācijā, kas dod lielu spoguļefektu arī pašai organizācijas vadībai – laimīgi darbinieki ir produktīvāki darbinieki, uzticīgāki un labāk mijiedarbojas komandā, sasniedzot augstākus rezultātus, kas arī ir uzņēmējdarbības virsmērķis.

Prieks dzirdēt, ka arī mūsdienās aizvien vairāk un vairāk uzņēmumu apzinās, ka darbinieks tomēr nav “darbarīks”, bet gan indivīds!

Ļoti labs salīdzinājums, kam pilnībā piekrītu!

Ikdienā, tiekoties ar dažādu industriju uzņēmumu vadītājiem, esmu nonācis pie secinājuma, ka mūsdienās, arī tādās nozarēs kā mazumtirdzniecība, ražošana un loģistika, piedomā pie attieksmes pret cilvēku.

Tas, manuprāt, ir tikai loģiski, jo situācija darba tirgū reģionā liek piedomāt arvien vairāk pie tā, kā mēs šos darbiniekus varam noturēt pie sevis ilgtermiņā.

Viena no vērtībām, ko minēji, ir personāla attīstība. Padalies lūdzu, kāda ir ELVA pieeja?

Es šo sadalītu vairākos segmentos. Ir dažāda veida apmācības - gan “softskills”, gan tehniskas apmācības, kas iet soli solī. Ir arī dažāda līmeņa pieredzes apmaiņas. Reizi gadā ir saliedēšanas pasākumi, kur, piemēram, trīs lielākie Baltijas Microsoft partneri satiekas un pārrunā aktuālākos tematus. Ir dažādas Eiropas un pasaules līmeņa Microsoft konferences, notikumi, kuros vērtīgi piedalīties ikvienam IT nozares uzņēmumam. Paralēli tam darbiniekiem sniedzam iespēju apmeklēt dažādus starptautiskas biznesa forumu un apmācības, piemēram, Nordic Biznesa Forumu, dažādas Eiropas programmētāju konferences. Tā visa pamatā, protams, ir talantu attīstības stratēģija – mēs ilgtermiņā mēģinām iezīmēt katra individuālo attīstības ceļu, tādēļ, atceroties, ko pirms brīža minēju, ka katram jādara to, ko viņš vēlas darīt, uzņēmumā ir iespēja uzsākt darīt ko jaunu, piemēram, strādāt ar citu risinājumu, uzsākt darbu citā nodaļā, ja ar jauno scenāriju darbinieks jutīsies labāk un spēs strādāt produktīvāk. Ņemot vērā, ka tehnoloģijas ļoti strauji attīstās, tad pie mums garlaicīgi nav, ja ir vēlme būt aktīvam, dinamika ir tā, ko cilvēki arī atrod, strādājot ELVA. Ņemot vērā, ka ELVA nav ārējo investoru vai saistību ar bankām vai citām finanšu iestādēm, esam atvērti jebkurai saprātīgai idejai – ja kādam ir kāda “zelta” ideja, tad viņš zina, ka var vērsties pie sava tiešā vadītāja vai bieži vien pat personīgi zvana man un izklāsta savu ideju. Šobrīd uzņēmumā esam tieši tik spēlētāju, lai mēs sajustos stabili un vienlaicīgi zinātu katras nodaļas darbiniekus, viņu pienākumus, vārdus, sasveicinātos, ejot garām – tas bieži vien lielās organizācijās iztrūkst. Lai komanda būtu efektīvāka, svarīga ir komunikācija - ja darbinieks vēršas ar savu kādu jaunu iniciatīvu, svarīgi ir neiznīcināt šo ideju, bet gan uzklausīt viedokli, analizēt, kopīgi pieņemt lēmumu un ne kādā gadījumā nelikt noprast, ka iniciatīva ir greiza.

Paldies par ieskatu komandas attīstības pieejā ELVA! Tagad man būs konkrētāks jautājums, nu jau par vienu no jūsu produktiem, ar kuru saskaros arī ikdienā visbiežāk. Kā radās ideja par Personāla vadības risinājumu Panorama 365, kas sniedz iespēju organizācijām automatizēt, digitalizēt HR procesus, iegūt datus un analītiku, kā arī sniegt stratēģisku pievienoto vērtību?

Ideja radās pavisam vienkārši – cilvēkresursu pārvaldībai tirgū nebija laba, lokalizēta produkta, es pat vēlētos teikt, ka joprojām no līdzīgu produktu klāsta ir pamatīgi jāpameklē analogs, kas ir tik plaši aptverošs, ērts un nodrošina tās funkcijas, kas nepieciešamas personāla vadītājam. Vēl viens faktors, kas jāņem vērā, runājot par Microsoft politiku un uz ko vajadzētu tiekties ikvienai organizācijai – lai sistēmas nestrādātu katra par sevi, bet gan tās būtu integrētas un darbotos kā vienots organisms – līdzko informācija tiek savadīta ERP, tā tūdaļ arī nonāk Panorama 365, un otrādi – portālā ievadīto redz grāmatvedis ERP risinājumā. Uzklausot uzņēmumu, HR vadītāju, algu grāmatvežu pārdomas un likstas, ar ko viņi ikdienā saskaras, radās arī doma par vienkāršu, ērtu, visiem saprotamu, modernu personāla vadības risinājumu. Ieguvumi ir ievērojami, un uzņēmumi to novērtē: tā ir jau pieminētā datu apmaiņa, digitāla prombūtnes pieteikšana dažu desmitu sekunžu laikā pat no sava telefona – tas ietaupa ne tikai laiku. Portāls un HR digitalizācija kopumā ir solis pretī darbiniekam, cieņa pret viņa laiku un iespējām - ja astoņos vakarā ir nepieciešamība pieteikt nākošo dienu brīvu, portāls to ļauj. Šīs un vēl citas portāla priekšrocības esam attīstījuši roku rokā ar lieliem uzņēmumiem, kuri to izmanto starptautiskā mērogā, piemēram, uzņēmumi, kuru filiāles atrodas Baltijas valstīs, īpaši novērtē, ka portāls apvieno visus darbiniekus vienotā vidē un vēl integrējas ar katras valsts ERP, normatīvo aktu prasībām.

Ja nav noslēpums, kurā gadā tika pieņemts lēmums šādu sistēmu izstrādāt un piedāvāt Latvijas uzņēmumiem?

Kopumā produkts no idejas līdz tam, kāds tas izskatās šobrīd, pagājuši pieci gadi, bet īpaši lielas, funkcionāli nozīmīgas izmaiņas, uzlabojumi ir tapuši tieši šogad. Šobrīd strādājam ar lielajiem uzņēmumiem, par ko esam ļoti gandarīti. Šis ceļš līdz šim risinājumam Panorama 365 ir prasījis gana lielu darbu, radošuma, apēsts arī daudz sāls, jo ambīcijas bija augstas, bet tas ceļš bijis tā vērts, un to novērtē arī mūsu klienti, par ko ir patiess prieks.

Arī SmartHR klienti tādi, kā Latvijas Finieris, BTA Baltija, Aizdevums.lv un GelvoraSergel novērtē Panoramas 365 sniegtās iespējas, un pats personīgi esmu dzirdējis gan labus vārdus, gan arī kritiku.

Protams, ir organizācijas ar kurām mēs vēl strādājam, cenšamies pielāgot sistēmu. Taču, atkāpjoties no HR portāla, vispārēji runājot par tehnoloģijām, tad ir nepieciešams izprast, kādas funkcijas kurā programmatūrā ir jāizstrādā – ierasti tā ir cīņa starp ērtumu un loģiku īstermiņā un ilgtermiņā. Ierasti stāsts ir par to, ka no lietotāja viedokļa daudzas funkcijas ir ātrāk un ērtāk darīt HR portālā, taču no pārējiem aspektiem ērtāk ir darīt to finanšu sistēmā. Katrs risinājums atbilst konkrētām funkcijām, uzdevumiem, piemēram, CRM risinājums nav radīts norēķiniem, finanšu uzskaitei, bet gadās, ka klients tā vēlas un tikai darba gaitā saprot, ka nestrādā kā iecerēts. Finanšu pārvaldībai jāizvēlas finanšu, ERP risinājums, jo to pamatā ir nopietns motors.
Tāpēc ļoti svarīgi ir tas, ko iepriekš minēju par mūsu konsultatīvo un pieredzes lomu, ka ar klientu ir jārunā, jāstrādā un jāspēj dot loģiski argumenti, brīžiem upurējot tūlītēju ērtību tālredzīgu mērķu vārdā.

Cik Jūsu organizācijā būtisks ir privātās un darba dzīves balanss?

Pirmkārt, mums vēsturiski ELVA ir ļoti draudzīgas attiecības ar darbinieku ģimenēm un otrajām pusītēm. Uz doto brīdi, komandai paplašinoties, ir nedaudz izaicinošāk, bet pats personīgi pazīstu lielāko daļu uzņēmuma darbinieku otrās puses un ne tikai sasveicināšanās līmenī. Tas ir rezultējies, jo ļoti atbalstām un nežēlojam finanšu līdzekļus salīdzinoši daudz pasākumiem, vismaz pāris reizes gadā tie ir laivu braucieni, sporta spēles, Ziemassvētku balles u.c., kuros tiek aicināti darbinieki ar savām ģimenēm. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka šie darbinieku tuvie cilvēki arī ir daļa no ELVA ģimenes, jo, lai kā vēlētos, nav iespējams atraut darbu no ģimenes. Lai arī ir šis teiciens, ka “darbu kopā ar atpūtu un ģimeni nevajadzētu jaukt kopā”, taču būsim reāli, šajā hibrīddarba realitātē tas ir izaicinoši. Man ir liels prieks, ka mums ir iespēja kopā ar darbinieku ģimenēm “patusēt”, dejot, skriet maratonos.
Protams, esam ļoti pretimnākoši – saprotam, ka laiks ir vērtīgs resurss, un ļaujam arī darba laikā risināt arī steidzamus privātus jautājumus, rūpējamies, lai darbinieki izmanto atvaļinājumu, ko arī uzmana mūsu portāls Panorama 365, jo ģimenei jābūt darbinieku prioritātei, visu pārējo var pakārtot.

Kur pats personīgi smelies iedvesmu, enerģiju, lai ikdienā sekmīgi vadītu uzņēmumu?

Jāsaka, ka nekad neesmu bijis baigais gulētājs, atpūtnieks. Man nogulēt pludmalē ilgāk par 15 minūtēm ir patiešām izaicinoši un garlaicīgi. Nekad dzīvē neesmu bijis all-inclusive ceļojumā, kā arī nu jau vairākus gadus nepasūtu viesnīcu kopā ar vakariņām, tikai tāpēc, ka ritms arī atpūtā ir pietiekoši dinamisks, enerģisks, visaptverošs, izpētošs. Uz jebkuru vietu, kur dodos, vienmēr gribas kaut ko redzēt, kaut ko saprast, kaut ko iemācīties. Tieši tajās svešajās vietās arī iemācies ko jaunu biznesam. Iepriekš runājām par konferencēm – bieži, atgriežoties mājās no šīm konferencēm, man ir saraksts, kas nav tieši saistīts ar pašu konferences tēmu, jo man ir bijis brīdis, kad atslēgties no operatīvajām lietām.
Ir jābūt mākslai, īpašībai atrast laiku pašam savai attīstībai, manā gadījumā šo laiku atrodu, darot kaut ko pavisam citu, kas atšķiras no ikdienas pienākumiem. Man ir ļoti labs piemērs ar manām viesu mājām pie jūras, kur es mierīgi agrā rītā no sešiem līdz deviņiem varu strādāt ar lāpstu vai traktoru bīdīt zemi, kaut ko būvēt vai kaut ko pārtaisīt un aktīvi darboties, pēc tam pārģērbties un baltā kreklā ar kaklasaiti pēc pusstundas parakstīt lielus līgumus, kā arī runāt par lielām un sarežģītām tehnoloģijām. Bieži vien man ir uzdevuši jautājumu: “Ko tu tur ņemies ar savu mežu, esi tak ieguldījis lielus līdzekļus, par to naudu varēji taču jahtas sapirkt”, jo burāšana arī ir viens no maniem hobijiem, taču mana atbilde ir pagalam vienkārša - man ir prieks un gandarījums, ka cilvēki brauc un redz vienu forši sakārtotu stūrīti Latvijā. Šī atpūtas viena man ir Slīteres nacionālajā parkā, kur ir ļoti fantastiska daba. Atšķirībā no IT nozares, kur tiek nodrošinātas sistēmas lieliem uzņēmumiem visā pasaulē, bet parādīt rezultātu īsti nevari, Jūras mājā šīs pārmaiņas ir ieraugāmas, aptaustāmas, uzreiz salīdzināmas – no aizauguša nostūra pirms desmit gadiem, kur nebija iespējams piebraukt ar auto, tagad tā ir viena no Latvijā iemīļotākajām atpūtas vietām, ko īpaši iecienījušas ģimenes, novērtējot vidi, klusumu, mieru. Tas man ir ļoti liels gandarījums, ka, cilvēki braucot prom, izsaka pateicību, ka varējuši uzlādēt savas baterijas, atguvuši mieru, atpūtušies. Nereti pie manis atpūšas arī ELVA klienti, vadošo Latvijas uzņēmumu īpašnieki, un viņi ir pārsteigti, ka es pats savām rokām daudz daru šajā īpašumā. Var teikt, ka man tad ir dubulta atbildība, bet, ja atbrauc paziņas vai kāds, ar kuru ir krustojušies sadarbības ceļi, vienmēr ir liels prieks vakarā pēc darba pievienoties viņiem uz glāzi vīna un pārrunāt piedzīvoto, padalīties pieredzē. Manuprāt, lielākā māksla ir nemitīgi mācīties un no citiem paņemt to, kas viņiem padodas, kur viņiem ir lielāka pieredze. Šādi cilvēkipatiesībā mums vienmēr ir apkārt, taču mēs to ikdienā īsti nemākam izmantot. Esmu novērojis tādu tendenci, ka cilvēki, kuri savā dzīvē ir daudz sasnieguši, sarunās ir ļoti vienkārši un uzdod triviālus, brīžiem muļķīgus jautājumus, un citi var padomāt – kā tāds, kurš daudz neko nesaprot, dzīvē var būt tik daudz ko sasniedzis. Manuprāt, ir tieši pretēji, ka tā ir šo cilvēku gudrība un zināšanas nemitīga vēlme augt un izzināt lietas, ko neizproti, kā arī uzklausīt cilvēkus, kuriem ir pavisam cits skats uz dzīvi.
Savulaik esmu diez gan daudz sportojis, tagad tam vairs nav tik daudz laika, bet esmu diez gan traks makšķernieks, arī šim vairs nav tik daudz laika ko veltīt, diemžēl. Reizi gadā cenšos izrauties arī kādā burošanas izbraucienā kopā ar vienu ģimeni, ar kuriem iepazināmies nejauši pirms vairāk kā 10 gadiem, un nu jau tā ir kļuvusi par ikgadēju tradīciju.

Jāni, paldies par šo interviju, vai noslēgumā vēlējies vēl ar ko padalīties?

Vēlējos padalīties ar jauno projektu šovasar - Saulrieta koncertu skatuve Mazirbē. Biedrība “Mazirbes kultūrtelpa” tika radīta, lai attīstītu sabiedrisko un kultūras dzīvi Mazirbē, veidojot kvalitatīvus mūzikas, izzinošus, izklaidējošus, zinātnes un video mākslas pasākumus brīvā dabā. Kopā radījām vidi un vietu, kurā saliedēt Mazirbes piekrastes ciemu, tā apkārtnes iedzīvotājus un viesus, kur pulcināt draugus un domubiedrus, kur saiet kopā pie jūras, gūt emocijas un izbaudīt skaistu mūziku un dažādus māksliniekus. Šovasar bijuši vairāki patiešām skaisti koncerti, piemēram, un šo vasaras kultūras tradīciju iesāka Mārcis Auziņš ar burvīgu akustisko koncertu (https://www.jurasmaja.lv/lv/mazirbes-kulturtelpa/).
Kas zina, varbūt ar kādu no raksta lasītājiem reiz satiksimies kādā no šiem koncertiem, izbaudīsim mākslu, iemalkosim glāzi vīna un ļausimies sarunām.

Citi raksti SmartHR lasītavā