Vēlos pieteikties SmartHR izsūtnei
...un saņemt aktuālāko informāciju par HR pasākumiem un citām aktivitātēm!
Vadītāju aptauja: Straujā darba procesu digitalizācija ir mīts
Šajā rakstā ekspertu komanda no vadiparmainas.lv dalās atziņās par Latvijas vadītāju aptaujas rezultātiem.
Raksts ir pārpublicēts no "Vadi pārmaiņas" bloga
Par spīti Covid-19 ieviestajām korekcijām darba ikdienā, organizācijās Latvijā digitalizācija notiek samērā gausi. Šāds secinājums izdarīts, veicot aptauju organizāciju dažādu līmeņu vadītāju vidū. No visiem dalībniekiem, tikai 17% norādījuši, ka organizācijās notikušas vai notiek pārmaiņas saistītas ar digitalizāciju. Pārējos gadījumos joprojām, lai virzītu pārmaiņas, vispirms maina vadītājus, organizācijas struktūru vai darba procesus.
Līdz ar to pētījuma autori secinājuši, ka Covid-19 ietekmes rezultātā gaidītā straujā darba vietu digitalizācija, ir tikai mīts.
Veiktā aptauja par pārmaiņu un krīžu vadības praksi organizācijās Latvijā atklāj arī to, ka pārmaiņas organizācijās ir kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu – lielākā daļa pētījumu dalībnieku (73%) norādījuši, ka šajā gadā pārmaiņas būs tik pat daudz kā iepriekš vai vēl vairāk. Tomēr gatavību vadīt pārmaiņas un ar to saistīto komunikāciju aptaujas dalībnieki vērtē piesardzīgi. Tikai 13% dalībnieku teikuši, ka ieviešot pārmaiņas, vispirms definē pārmaiņu mērķi, vēl tik pat atzinuši, ka izstrādā pārmaiņu plānu, bet aptuveni 26% no atbildēm liecina, ka uzņēmumos pārmaiņas vada uz sajūtām vai tās notiek dabiski – pašas no sevis.
Tas savukārt nozīmē, ka Latvijā pārmaiņu vadība un ar to saistītā komunikācija kā ierasta prakse ir vēl sākotnējā attīstības stadijā. Tā piemēram, aptaujas dalībnieki taujāti par komunikācijas praksi pārmaiņu laikā, atzinuši, ka tā reti ietver kvalitatīvu saziņu ar darbiniekiem vai komunikācijas mērķtiecīgu plānošanu. Tikai 13% dalībnieku teikuši, ka vadība sarunājas ar darbiniekiem par labākajiem veidiem, kā ieviest pārmaiņas, vēl 15% atbildējuši, ka vadība uzklausa darbinieku atgriezenisko saiti. Taču aptuveni 16% atbilžu atspoguļo praksi, kurā vadītāji ar darbiniekiem komunicē par pārmaiņām, kad viss jau saplānots un sākas ieviešana, kas ir viens no būtiskiem pārmaiņu neizdošanās faktoriem.
Aptaujas ietvaros vērtējot gatavību krīzes situācijām, arī atklājas jomas izaugsmes potenciāls. Dati ļauj secināt, ka aptaujas dalībnieki samērā augstu vērtē savu organizāciju gatavību negaidītām un kritiskām situācijām – 66% zina kā rīkoties krīzes situācijā un 59% domā, ka ir tām gatavi. Tajā pašā laikā sistemātiskie priekšnoteikumi neattaisno šādu pašvērtējumu – tikai 25% atzina, ka pēdējā laikā ir piedalījušie krīžu vadības apmācībās, un 64% organizāciju nav krīžu vadības plāna vai arī tas pastāv "tikai ķeksīša pēc", kas norāda uz vispārēju tendenci nedomāt par nākotni, nerēķināties ar iespējamajiem riskiem un negatavoties arī pārmaiņām.
Izzinot šķēršļus, kas kavē pārmaiņu sistemātisku vadīšanu organizācijās, atklājies, ka visizplatītākais šķērslis ir komunikācijas trūkums – uz to norādījuši 47% aptaujāto. Taču bieži vien vadītājiem pietrūkst arī dažādu resursu, lai efektīvi vadītu pārmaiņas, tostarp zināšanas, mācību iespējas, kompetences – par to liecina trešā daļa sniegto atbilžu. Pētījuma rezultāti pielikumā.
Tāpēc, lai sniegtu atbalstu pārmaiņās iesaistītajiem vadītājiem un speciālistiem, četru ekspertu komanda: Anita Gaile, Jānis Gredzens, Ieva Zaumane un Ojārs Stūre, ir radījusi bezmaksas interneta platformu www.vadipārmaiņas.lv, kurā apkopotas zināšanas par to, kā sistemātiski un efektīvi vadīt pārmaiņas un pārvarēt krīzes, un veidot ar tām saistīto komunikāciju. Interneta vietnē apkopotas gan metodes, pieejas, instrumenti un aprakstīti svarīgi pārmaiņu aspekti, kas var kalpot ikvienam kā vērtīgs resurss, gatavojoties un vadot pārmaiņas. Platformas nosaukums nav izvēlēts nejauši, tas ir mudinājums vadīt pārmaiņas mērķtiecīgi un sistemātiski, tādejādi sasniedzot vislabākos pārmaiņu rezultātus.
Šim projektam ir apvienojušies pārmaiņu arhitekte Anita Gaile, pārmaiņu komunikācijas stratēģe Ieva Zaumane, pārmaiņu un personālvadības konsultants Jānis Gredzens, kā arī krīžu vadības konsultants un treneris Ojārs Stūre.
Aptauja par pārmaiņu un krīžu vadības praksi Latvijā norisinājās 2022.gada decembrī, tā tika īstenota interneta vidē, izmantojot platformu visidati.lv. Aptaujā piedalījās 90 respondenti, no kuriem 66 ir augstākā vai vidējā līmeņa vadītāji.
Līdz ar to pētījuma autori secinājuši, ka Covid-19 ietekmes rezultātā gaidītā straujā darba vietu digitalizācija, ir tikai mīts.
Veiktā aptauja par pārmaiņu un krīžu vadības praksi organizācijās Latvijā atklāj arī to, ka pārmaiņas organizācijās ir kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu – lielākā daļa pētījumu dalībnieku (73%) norādījuši, ka šajā gadā pārmaiņas būs tik pat daudz kā iepriekš vai vēl vairāk. Tomēr gatavību vadīt pārmaiņas un ar to saistīto komunikāciju aptaujas dalībnieki vērtē piesardzīgi. Tikai 13% dalībnieku teikuši, ka ieviešot pārmaiņas, vispirms definē pārmaiņu mērķi, vēl tik pat atzinuši, ka izstrādā pārmaiņu plānu, bet aptuveni 26% no atbildēm liecina, ka uzņēmumos pārmaiņas vada uz sajūtām vai tās notiek dabiski – pašas no sevis.
Tas savukārt nozīmē, ka Latvijā pārmaiņu vadība un ar to saistītā komunikācija kā ierasta prakse ir vēl sākotnējā attīstības stadijā. Tā piemēram, aptaujas dalībnieki taujāti par komunikācijas praksi pārmaiņu laikā, atzinuši, ka tā reti ietver kvalitatīvu saziņu ar darbiniekiem vai komunikācijas mērķtiecīgu plānošanu. Tikai 13% dalībnieku teikuši, ka vadība sarunājas ar darbiniekiem par labākajiem veidiem, kā ieviest pārmaiņas, vēl 15% atbildējuši, ka vadība uzklausa darbinieku atgriezenisko saiti. Taču aptuveni 16% atbilžu atspoguļo praksi, kurā vadītāji ar darbiniekiem komunicē par pārmaiņām, kad viss jau saplānots un sākas ieviešana, kas ir viens no būtiskiem pārmaiņu neizdošanās faktoriem.
Aptaujas ietvaros vērtējot gatavību krīzes situācijām, arī atklājas jomas izaugsmes potenciāls. Dati ļauj secināt, ka aptaujas dalībnieki samērā augstu vērtē savu organizāciju gatavību negaidītām un kritiskām situācijām – 66% zina kā rīkoties krīzes situācijā un 59% domā, ka ir tām gatavi. Tajā pašā laikā sistemātiskie priekšnoteikumi neattaisno šādu pašvērtējumu – tikai 25% atzina, ka pēdējā laikā ir piedalījušie krīžu vadības apmācībās, un 64% organizāciju nav krīžu vadības plāna vai arī tas pastāv "tikai ķeksīša pēc", kas norāda uz vispārēju tendenci nedomāt par nākotni, nerēķināties ar iespējamajiem riskiem un negatavoties arī pārmaiņām.
Izzinot šķēršļus, kas kavē pārmaiņu sistemātisku vadīšanu organizācijās, atklājies, ka visizplatītākais šķērslis ir komunikācijas trūkums – uz to norādījuši 47% aptaujāto. Taču bieži vien vadītājiem pietrūkst arī dažādu resursu, lai efektīvi vadītu pārmaiņas, tostarp zināšanas, mācību iespējas, kompetences – par to liecina trešā daļa sniegto atbilžu. Pētījuma rezultāti pielikumā.
Tāpēc, lai sniegtu atbalstu pārmaiņās iesaistītajiem vadītājiem un speciālistiem, četru ekspertu komanda: Anita Gaile, Jānis Gredzens, Ieva Zaumane un Ojārs Stūre, ir radījusi bezmaksas interneta platformu www.vadipārmaiņas.lv, kurā apkopotas zināšanas par to, kā sistemātiski un efektīvi vadīt pārmaiņas un pārvarēt krīzes, un veidot ar tām saistīto komunikāciju. Interneta vietnē apkopotas gan metodes, pieejas, instrumenti un aprakstīti svarīgi pārmaiņu aspekti, kas var kalpot ikvienam kā vērtīgs resurss, gatavojoties un vadot pārmaiņas. Platformas nosaukums nav izvēlēts nejauši, tas ir mudinājums vadīt pārmaiņas mērķtiecīgi un sistemātiski, tādejādi sasniedzot vislabākos pārmaiņu rezultātus.
Šim projektam ir apvienojušies pārmaiņu arhitekte Anita Gaile, pārmaiņu komunikācijas stratēģe Ieva Zaumane, pārmaiņu un personālvadības konsultants Jānis Gredzens, kā arī krīžu vadības konsultants un treneris Ojārs Stūre.
Aptauja par pārmaiņu un krīžu vadības praksi Latvijā norisinājās 2022.gada decembrī, tā tika īstenota interneta vidē, izmantojot platformu visidati.lv. Aptaujā piedalījās 90 respondenti, no kuriem 66 ir augstākā vai vidējā līmeņa vadītāji.