Katru gadu aptuveni vienā un tajā pašā laikā darba vidē kaut kas mainās. Cilvēki ierodas darbā tumsā un dodas mājās tumsā. Sarunas virtuvītē kļūst īsākas. Sapulcēs ir mazāk jautājumu. Neviens par to neziņo HR nodaļai, jo formāli nekas nav noticis. Vienkārši ir oktobris.
Šis raksts nav par sezonālo depresiju medicīniskā nozīmē. Tas ir par to, kā gada tumšākā puse ietekmē kopīgo darba vidi un ko ar to var darīt iekšējā komunikācija. Ne ar lieliem budžetiem un ne ar vienu pasākumu decembrī, bet ar mazām, atkārtotām darbībām, kas notiek katru nedēļu.
Sezonālais noskaņojuma kritums ir daudz plašāks nekā diagnosticēta sezonālā depresija. Klīniskā forma Ziemeļeiropas valstīs skar aptuveni astoņus līdz desmit procentus iedzīvotāju, kamēr Centrāleiropā šis rādītājs ir ievērojami zemāks. Taču daudz lielāka daļa cilvēku piedzīvo vieglāku variantu, ko pētnieki dēvē par subsindromālu sezonālo noskaņojuma svārstību jeb sarunvalodā par "ziemas blūzu".
Darba vidē tas parādās konkrētos skaitļos. Lielbritānijas darba vides konsultantu Peldon Rose aptauja parāda, ka ievērojama daļa darbinieku ziemu saista ar pasliktinātu labsajūtu, aptuveni puse norāda uz ietekmi uz noskaņojumu, un gandrīz trešdaļa atzīst, ka cieš arī viņu produktivitāte. Latvijā, kur decembrī diennakts gaišā daļa saruk līdz aptuveni septiņām stundām, konteksts ir vēl izteiktāks nekā valstīs, kur šie dati ievākti.
Svarīgākais secinājums nav pats skaitlis, bet gan tā mērogs. Runa nav par dažiem jutīgākiem cilvēkiem komandā. Runa ir par ievērojamu daļu darbinieku, kuri vienā un tajā pašā periodā vienlaikus jūt enerģijas kritumu.
Lielākā daļa uzņēmumu uz tumšo sezonu reaģē ar pasākumiem. Komandas vakars novembrī, Ziemassvētku ballīte decembrī, varbūt augļu grozs virtuvē un vebinārs par izdegšanu. Tie visi ir labi soļi, un tie nav jāatceļ. Taču tiem ir viena kopīga iezīme: tie notiek reti un ir atdalīti no ikdienas.
Enerģijas kritums darbojas pretēji. Tas nenotiek vienā dienā. Tas uzkrājas pakāpeniski, no pirmdienas līdz piektdienai, nedēļu pēc nedēļas, no oktobra līdz martam. Risinājums, kas notiek četras reizes gadā, nespēj līdzsvarot procesu, kas notiek katru dienu.
Tieši tāpēc arvien vairāk iekšējās komunikācijas komandu pārceļ uzmanību no atsevišķiem notikumiem uz ikdienas fonu: kā izskan parasta otrdiena, nevis kā izdodas gada noslēguma pasākums.
Gallup pētījumi par atzinību un atgriezenisko saiti sniedz vienu no skaidrākajiem argumentiem par labu regularitātei. Tikai neliela daļa darbinieku pilnībā piekrīt, ka saņem atbilstošu atzinību par paveikto, savukārt ievērojama daļa atzinību no vadītāja saņem dažas reizes gadā vai retāk.
Vienlaikus dati rāda pretējo pusi: darbinieki, kuri katru nedēļu saņem jēgpilnu atgriezenisko saiti, ir izteikti biežāk pilnībā iesaistīti savā darbā, bet tie, kas atzinību no vadītāja dzird vismaz dažas reizes mēnesī, ir vairākkārt biežāk iesaistīti nekā tie, kuriem tas notiek retāk.
Praktiskā nozīme ir vienkārša. Kolēģa vārds, kas skaļi izskan komandai dzirdamā veidā, maksā gandrīz neko. Atšķirību rada nevis žesta izmērs, bet tas, cik regulāri tas atkārtojas tieši tajā periodā, kad cilvēkiem enerģijas ir vismazāk.
Ja mērķis ir mainīt ikdienas fonu, skaņa ir viens no ātrākajiem un lētākajiem instrumentiem. Tai nav nepieciešams papildu laiks darbinieka kalendārā, tā nekonkurē ar darba uzdevumiem un to var uztvert, vienlaikus darot kaut ko citu.
Audio zīmola Sound United aptauja parāda, ka lielākā daļa darbinieku mūzikas klausīšanos darbā saista ar uzlabotu labsajūtu un produktivitāti, un gandrīz astoņi no desmit norāda, ka mūzika mazina vientulības sajūtu. Pēdējais rādītājs ir īpaši būtisks tumšajā sezonā, kad neformālo saskarsmes mirkļu dabiski kļūst mazāk.
Arī Lielbritānijas organizācijas Mind aptauja liecina, ka lielākā daļa aptaujāto darbinieku atbalsta mūzikas klausīšanos darba vietā, un ievērojama daļa to saista ar labāku darba vidi un augstāku komandas morāli.
Uzņēmuma iekšējais radio ir viens no veidiem, kā šo ikdienas fonu padarīt par apzinātu izvēli, nevis nejaušību. Tumšajā sezonā tas parasti izpaužas dažos konkrētos formātos:
Neviens no šiem formātiem nav sarežģīts. Tie darbojas tāpēc, ka notiek regulāri un sasniedz arī tos kolēģus, kuri dienas laikā nesēž pie datora: ražotnē, noliktavā, veikalā vai uz ceļa.
Tumšā sezona nav gaidāma nākotnē, tā jau notiek. Tāpēc praktiskāk ir sākt ar mazumu, nevis plānot pilnu komunikācijas stratēģiju nākamajam gadam.
Rudens un ziemas enerģijas kritums darba vidē ir paredzams, atkārtojas katru gadu un skar ievērojamu daļu komandas vienlaikus. Pētījumi par sezonālo noskaņojumu, atzinības biežumu un skaņas ietekmi uz labsajūtu norāda vienā virzienā: to, kā cilvēki jūtas darbā, veido nevis atsevišķi notikumi, bet ikdienas atkārtojums.
Uzņēmuma radio nav universāls risinājums sezonālajam enerģijas kritumam un neaizstāj ne vadītāja sarunu, ne labsajūtas programmas. Taču tas ir viens no retajiem instrumentiem, kas ikdienas fonu maina uzreiz, sasniedz arī tos darbiniekus, kurus teksts nesasniedz, un rada kopīgus mirkļus tieši tad, kad to dabiski kļūst mazāk.
Uzņēmuma Radio ir komanda, kas strādā iekšējās komunikācijas un darbinieku pieredzes jomā, palīdzot organizācijām radīt kopīgus, dzīvus saziņas mirkļus starp kolēģiem - neatkarīgi no tā, vai viņi strādā birojā, attālināti vai ražotnē. Mūsu pieredze balstās uzņēmuma radio un iekšējo audio risinājumu izstrādē dažāda lieluma organizācijām, palīdzot komunikācijas komandām rast veidus, kā sasniegt darbiniekus, kurus tradicionālie kanāli - e-pasts un intranets - bieži nesasniedz. Šī darba pamatā ir pārliecība, ka spēcīga uzņēmuma kultūra veidojas nevis no viena liela pasākuma, bet no daudziem maziem, atkārtotiem mirkļiem, kuros cilvēki jūtas redzēti un sadzirdēti.