Seši no katriem desmit Z paaudzes pārstāvjiem un 56 % mileniāļu uzskata, ka sistēmisks rasisms sabiedrībā ir plaši izplatīts. Taču vairāk nekā puse no visiem respondentiem uzskata, ka sabiedrība "šobrīd atrodas uz robežas un, sākot no šī brīža, pārmaiņas būs pozitīvas". Trīs no katriem pieciem respondentiem piekrita, ka pozitīvas pārmaiņas būs saistītas ar attieksmes un rīcības maiņu augstākā līmenī. Taču viņi netic, ka institūcijas izmanto pilnu potenciālu. Uz jautājumu, kas, viņuprāt, iegulda visvairāk darba, lai samazinātu sistēmisku rasismu, kā pirmie tika minēti atsevišķi cilvēki un aktīvisti, otrajā vietā ierindojās izglītības sistēmas, tiesu sistēma un valdības, savukārt, uzņēmumi un uzņēmumu vadītāji tika minēti kā pēdējie.
Etniskā izcelsme un rase visbiežāk tika minētas kā diskriminācijas cēloņi, taču respondenti norādīja arī citus aspektus, piemēram, sociāli ekonomisko statusu, fiziskos vai garīgos ierobežojumus, seksuālo orientāciju, dzimuma identifikāciju un dzimumu. No tiem, kuri sevi identificē kā etniskās minoritātes, 36 % mileniāļu un 39 % Z paaudzes pārstāvju sacīja, ka pret viņiem darba vietā pastāvīgi vai bieži ir diskriminējoša attieksme. Aptuveni trīs no desmit cilvēkiem, kuri identificējas kā homoseksuāli, geji, lezbietes vai biseksuāli, piekrīt šim uzskatam. 13 % mileniāļu un 22 % Z paaudzes sievietes minēja diskrimināciju un iespēju nevienlīdzību kā vienas no trim galvenajām personīgajām problēmām.
Lai aizpildītu institūciju radīto tukšumu, mileniāļi un Z paaudze uzdrīkstas īstenot pārmaiņas paši. Respondenti apgalvo, ka viņi izglīto citus, dalās ar informatīvu saturu sociālajās platformās, balso par progresīviem politiķiem un boikotē uzņēmumus un zīmolus, kuru vērtības diskriminācijas jautājumā neatbilst respondentu vērtībām.