uzņēmuma veselība
Vingrošana darba vietā

ieguvums gan darbiniekam, gan darba devējam
Raksta autore: Fanija Šitca
Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka kopš 20.gadsimta otrās puses darba kavējumi slimību dēļ galvenokārt pamatojami ar neinfekciozām saslimšanām, un Latvijā saslimstības rādītājos pirmajā vietā ir sirds un asinsvadu slimības, kā arī skeleta un kustību aparāta problēmas. Šīs kaites gan pazemina paša indivīda dzīves kvalitāti, gan rada papildus izdevumus darba devējam dažādu izmaksu veidā. Ikdienas fiziskajām aktivitātēm ir nepārvērtējami liela ietekme uz šo saslimšanu attīstību un to profilaktiskas novēršanas iespējām. Pētījumi darba vietās pierāda, ka, mērķtiecīgi veicinot darbinieku fiziskās aktivitātes, salīdzinoši īsā laikā tiek panākts stabils darba laika kavējumu samazinājums, uzlabojas darbinieku fiziskā pašsajūta un psihoemocionālais stāvoklis, pieaug lojalitāte darba vietai.
Darba vietās, kur darbs jāveic, ilgstoši atrodoties vienā pozā un kad ilgstoši tiek sasprindzināti rokas muskuļi un saites, turot darba rīku, viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē veselību, ir piespiedu poza un ar to saistītās komplikācijas: tiek nospiesti asinsvadi, muskuļiem netiek pietiekamā daudzumā piegādāta enerģija un skābeklis, kā arī netiek izvadītas atlieku vielas – tā rezultātā ātri rodas nogurums, kas liek pārtraukt darbu. Pārslodzei darbā kombinējoties ar citiem faktoriem, piemēram, indivīda dzīvesveidu, nodarbībām brīvajā laikā, organisma īpatnībām, var attīstīties veselības stāvokļa izmaiņas, kas var tikt vērtētas kā ar darbu saistītas slimības, kā arī, tām ilgstoši kumulējoties, var attīstīties arodslimības. [1] Tas pilnībā attiecas uz sēdoša darba darītājiem tai skaitā – ofisa darbiniekiem, īpaši – ja darbs saistīts ar datora ilgstošu aktīvu izmantošanu (redzes sasprindzinājums, kakla daļas ilgstoša slodze, plaukstu locītavu pārslodze).
Fizisko aktivitāšu veicināšana darba vietā ir viens no efektīvākajiem veselības veicināšanas pasākumiem darba vietās. [1] Tā var ietvert virkni pasākumu, tādējādi vairojot darbinieku zināšanas par veselību, darba faktoru ietekmi un tās mazināšanu, kā arī veicinot izpratni un personīgas atbildības uzņemšanos par savu veselību:
  • nodarbināto apmācība pareizai un ergonomiskai darbībai: smagumu celšana, pozas izvēle darba vietā, darbā izmantojamo priekšmetu novietojums telpā un attiecībā pret ķermeni;
  • atpūtas pauzēs izmantojamu vingrojumu apgūšana;
  • sporta nodarbību apmeklējuma veicināšana, sporta komandu izveidošana un piedalīšanās sporta pasākumos;
  • darbavietas piemērošana sportiskam dzīvesveidam, piemēram, velosipēdu novietnes iekārtošana.
Vingrinājumu apgūšana un kopīgu vingrošanas pārtraukumu organizēšana ir šobrīd maz izmantots, tomēr ļoti efektīvs veselības veicināšanas līdzeklis, ko ieteicams izmantot vairāku apsvērumu dēļ:
  • Tas neprasa daudz laika – lai izpildītu vingrinājumus atsevišķai ķermeņa daļai, pietiek ar dažām minūtēm, un ir iespēja šos vingrinājumus izpildīt atpūtas pauzēs tā, lai dienas laikā būtu izvingrinātas visas problēmzonas: rokas, mugura, spranda, acis, kājas.
  • Vingrinājumi ir vienkārši un to izpildīšanai lielākoties nav nepieciešams īpašs aprīkojums un inventārs (lai gan ir iespēja izmantot mazo inventāru arī darba vingrošanas nodarbībās).
  • Vingrinājumi ir izpildāmi bez lielas piepūles un neizraisa svīšanu, tādēļ nav nepieciešams pārģērbties, pamest darba telpu un apmeklēt dušu pēc nodarbības.
  • Vingrošana kopā ar kolēģiem uzlabo garastāvokli un veicina brīvu komunikāciju kolēģu starpā.
  • Vingrinājumu regulāra izpilde vairo darbaspējas un mazina veselības riskus.
Tipiski darba vingrošana tiek praktizēta kā klātienes nodarbība uzņēmumā speciālista vadībā vismaz vienu reizi nedēļā, lai organizēti apgūtu vingrinājumus dažādām ķermeņa zonām, kā arī kontrolēti trenētu šo vingrinājumu izpildi. Klātienes nodarbību ilgums 15-20 minūtes, kurās tiek ietveri vingrinājumi no visām iepriekš nosauktajām vingrinājumu grupām, iedarbojoties uz visu ķermeni vai atsevišķās nodarbībās – uz kādu vienu noteiktu problēmzonu pastiprināti, piemēram apgūstot dažādas iedarbības vingrinājumus plecu joslai , rokām, acīm, mugurai u.tml.

Darba vietā izpildāmo fizisko aktivitāšu piedāvājums ofisa darbiniekiem aptver:
  • vingrinājumus redzes orgānu vingrināšanai un relaksācijai,
  • spēka vingrinājumus muskuļu grupu tonizēšanai,
  • vingrinājumus līdzsvara un koordinācijas spēju attīstīšanai,
  • stiepšanās un lokanības vingrinājumus skeletomuskulārās sistēmas veselības uzturēšanai,
  • elpošanas vingrinājumus organisma skābekļa apgādes uzlabošanai,
  • relaksējošus vingrinājumus vispārējā sasprindzinājuma mazināšanai.
Vingrinājumi tiek variēti un vismaz 1/5 no iepriekšējā nodarbībā iekļautajiem neatkārtojas nākamajā nodarbībā. Klātienes nodarbību laikā tiek novērtēta darbinieku koordinācija, līdzsvars, stāja, lokanība un nepieciešamības gadījumā atsevišķi darbinieki saņem individuālus ieteikumus ikdienas vingrinājumu izpildei vai ārpusdarba fiziskajām nodarbībām.
Atsauces uz izmantoto literatūru un informācijas avotiem
[1] Eglīte M. Darba medicīna,- Rīga, RSU, 2012,- 834 lpp.
Fanija Šitca, Mg.Biol.

SIA "Walking Fox" valdes locekle
Veselības sporta speciāliste
Fitnesa trenere
Nūjošanas un ciguna instruktore