Vēlos pieteikties SmartHR izsūtnei
...un saņemt aktuālāko informāciju par HR pasākumiem un citām aktivitātēm!
4 darba dienu nedēļa: SmartHR komandas eksperiments
Atsaucoties uz HR kopienas diskusiju par īsāku darba nedēļu, 2022. gada SmartHR komanda nolēma veikt savu eksperimentu un vasaras mēnešos strādāt 4 darba dienu nedēļu. Ar eksperimenta atziņām dalās SmartHR vadītājs Juris Zalāns.
"Pērnā gada pavasarī ar kolēģiem vienojāmies, ka turpmākos trīs mēnešus strādāsim no pirmdienas līdz ceturtdienai. Darbadienās nostrādāto stundu skaits un atalgojums palika nemainīgs. Nolēmām izmēģināt šādu formātu, lai gūtu savu pieredzi tēmā par īsāku darba nedēļu. Kopumā mūsu komandai eksperiments ir izdevies, turpināsim to arī šovasar. Šī pieredze palīdzēja saskatīt gan iespējas, gan ierobežojumus, kurus dēļ, manuprāt, šobrīd tāds darba formāts derētu tikai nelielai daļai uzņēmumu," stāsta Juris.
Komandā tobrīd bija 5 darbinieki, kuru ikdiena pārsvarā paiet, vadot biznesa konsultācijas klātienē un attālināti, plānojot pasākumus un gatavojot saturu digitālās komunikācijas kanāliem.
Komandā tobrīd bija 5 darbinieki, kuru ikdiena pārsvarā paiet, vadot biznesa konsultācijas klātienē un attālināti, plānojot pasākumus un gatavojot saturu digitālās komunikācijas kanāliem.
Ieguvumi
✔️ Īsāka darba nedēļa kļuva par stimulu uztrenēt laika plānošanas prasmes.
✔️ Uzlabojās produktivitāte, jo spējām kritiskāk izvērtēt, kas konkrētā brīdī ir svarīgi, un kādu uzdevumu var svītrot no darba saraksta.
✔️ Darba dienas noritēja dinamiski, kas dienas beigās deva foršu gandarījuma sajūtu.
✔️ Kolēģiem izdevies kvalitatīvāk atpūsties, kas pozitīvi ietekmēja viņu sniegumu darbā.
"Šis eksperiments kļuva par labu iespēju katram no mums restartēties, jo ļāva gan kvalitatīvāk atpūsties, gan atrast veidus, kā darīt savu darbu vēl labāk. Piemēram, rūpīgāk plānot darba dienu, grupēt darba uzdevumus, lai dienas laikā vairākkārt nepārslēgtos starp dažādām tēmām. Jāatzīst gan, kad pie tām trim atpūtas dienām ar laiku pierod, un vienā brīdī arī ar to sāk šķist par maz. Līdzīgi kā ar algas pielikumu, ar laiku sāk gribēties vairāk," dalās pieredzē Juris.
✔️ Uzlabojās produktivitāte, jo spējām kritiskāk izvērtēt, kas konkrētā brīdī ir svarīgi, un kādu uzdevumu var svītrot no darba saraksta.
✔️ Darba dienas noritēja dinamiski, kas dienas beigās deva foršu gandarījuma sajūtu.
✔️ Kolēģiem izdevies kvalitatīvāk atpūsties, kas pozitīvi ietekmēja viņu sniegumu darbā.
"Šis eksperiments kļuva par labu iespēju katram no mums restartēties, jo ļāva gan kvalitatīvāk atpūsties, gan atrast veidus, kā darīt savu darbu vēl labāk. Piemēram, rūpīgāk plānot darba dienu, grupēt darba uzdevumus, lai dienas laikā vairākkārt nepārslēgtos starp dažādām tēmām. Jāatzīst gan, kad pie tām trim atpūtas dienām ar laiku pierod, un vienā brīdī arī ar to sāk šķist par maz. Līdzīgi kā ar algas pielikumu, ar laiku sāk gribēties vairāk," dalās pieredzē Juris.
Ierobežojumi
⭕ Darbiniekiem, kuri jau līdz eksperimentam bija optimizējuši savu darba dienu, nepieciešamība iekļaut nedēļas darba apjomu četrās dienās sāka radīt stresa sajūtu
⭕ Darbu sarakstā joprojām bija uzdevumi ar termiņiem, tāpēc bija dažas darba dienas, kad bija jāpastrādā ārpus standarta darba laika
⭕ Vairums klientu un partneru joprojām strādāja standarta darba laiku un rēķinājās ar to, ka esam sasniedzami arī piektdien
J. Zalāns atzīst, ka kolēģiem kādā brīdī radās vainas sajūta par piektdien saņemto, bet tikai pirmdien atbildēto e-pastu vai zvanu. "Komunikācijā parasti esam operatīvi, klienti un partneri to zina, tāpēc, mainot darba režīmu, ir būtiski laicīgi sākt informēt sadarbības partnerus par šīm izmaiņām."
⭕ Darbu sarakstā joprojām bija uzdevumi ar termiņiem, tāpēc bija dažas darba dienas, kad bija jāpastrādā ārpus standarta darba laika
⭕ Vairums klientu un partneru joprojām strādāja standarta darba laiku un rēķinājās ar to, ka esam sasniedzami arī piektdien
J. Zalāns atzīst, ka kolēģiem kādā brīdī radās vainas sajūta par piektdien saņemto, bet tikai pirmdien atbildēto e-pastu vai zvanu. "Komunikācijā parasti esam operatīvi, klienti un partneri to zina, tāpēc, mainot darba režīmu, ir būtiski laicīgi sākt informēt sadarbības partnerus par šīm izmaiņām."
Secinājumi
"Kopumā šāds grafiks ir iespējams tādai komandai, kā mūsējā, kad darba saturs ļauj plānot lietas un neprasa operatīvu reakciju. Un es varētu rekomendēt piedāvāt šādu opciju kā papildu bonusu saviem darbiniekiem uz kādu īsu periodu. Taču mūsu pieredze parādīja arī konceptuālus ierobežojumus, dēļ kuriem šādu grafiku izvēlamies tikai kā īstermiņa risinājumu vasaras sezonā," turpina Juris.
"Man kā uzņēmuma vadītājam šobrīd ir vairāk jautājumu, nekā atbilžu par darba attiecību noformēšanu, ja tiek pieņemts lēmums par 4 darba dienu nedēļu. Vai tas nozīmē, ka man darbinieki būtu jāpieņem uz nepilnu slodzi? Vai mani darbinieki varētu meklēt otro darbu uz nepilnu slodzi, lai nopelnītu vairāk? Ja jā - vai tas neies pretrunā ar ideju mazināt darba dienu skaitu, lai cilvēkam būtu vairāk laika sev? Kādā veidā man vajadzētu maksāt par viņiem nodarbinātības nodokļus, ja viņi strādā vienu vai divus nepilna laika darbus?," stāsta SmartHR vadītājs.
Diskusijā par īsāku darba nedēļu parasti atsaucās uz Skandināvijas pieredzi, taču tur tas ir stāsts par loģisko attīstības soli. Latvijas biznesa vide vēl nav gatava tam, lai vienā dienā pārietu uz tādu grafiku, uzsver Juris.
"Ir virkne jomu, kur no apkalpoto klientu un saražoto preču skaita ir atkarīga darbinieka alga un uzņēmuma apgrozījums. Nedomāju, ka Latvijā darba ņēmēji vairumā piekritīs mazākam atalgojumam, lai saņemtu vienu papildu brīvdienu. Tāpat ar uzņēmējiem – lai kompensētu vienu brīvdienu, viņi būs spiesti paņemt papildu darbiniekus, lai nodrošinātu produktu ražošanu un pakalpojuma sniegšanu iepriekšējā apjomā. Un tas atkal ir stāsts par papildu slogu un to, vai uzņēmēji ir tam gatavi?
Manuprāt visi, kas kategoriski runā par 4 darba dienu nedēļu, kā nākamo vienīgo patiesību, iespējams, nav iedziļinājušies vai ne līdz galam izprot biznesa procesus. Tāpēc, kā jau daudzas lietas – noteikti ir vērts apsvērt, taču personīgi domāju, ka mums Latvijā vēl tāls ceļš ejams, līdz lielie uzņēmumi un ekonomika būs gatavi šādam solim," secina SmartHR vadītājs.
"Man kā uzņēmuma vadītājam šobrīd ir vairāk jautājumu, nekā atbilžu par darba attiecību noformēšanu, ja tiek pieņemts lēmums par 4 darba dienu nedēļu. Vai tas nozīmē, ka man darbinieki būtu jāpieņem uz nepilnu slodzi? Vai mani darbinieki varētu meklēt otro darbu uz nepilnu slodzi, lai nopelnītu vairāk? Ja jā - vai tas neies pretrunā ar ideju mazināt darba dienu skaitu, lai cilvēkam būtu vairāk laika sev? Kādā veidā man vajadzētu maksāt par viņiem nodarbinātības nodokļus, ja viņi strādā vienu vai divus nepilna laika darbus?," stāsta SmartHR vadītājs.
Diskusijā par īsāku darba nedēļu parasti atsaucās uz Skandināvijas pieredzi, taču tur tas ir stāsts par loģisko attīstības soli. Latvijas biznesa vide vēl nav gatava tam, lai vienā dienā pārietu uz tādu grafiku, uzsver Juris.
"Ir virkne jomu, kur no apkalpoto klientu un saražoto preču skaita ir atkarīga darbinieka alga un uzņēmuma apgrozījums. Nedomāju, ka Latvijā darba ņēmēji vairumā piekritīs mazākam atalgojumam, lai saņemtu vienu papildu brīvdienu. Tāpat ar uzņēmējiem – lai kompensētu vienu brīvdienu, viņi būs spiesti paņemt papildu darbiniekus, lai nodrošinātu produktu ražošanu un pakalpojuma sniegšanu iepriekšējā apjomā. Un tas atkal ir stāsts par papildu slogu un to, vai uzņēmēji ir tam gatavi?
Manuprāt visi, kas kategoriski runā par 4 darba dienu nedēļu, kā nākamo vienīgo patiesību, iespējams, nav iedziļinājušies vai ne līdz galam izprot biznesa procesus. Tāpēc, kā jau daudzas lietas – noteikti ir vērts apsvērt, taču personīgi domāju, ka mums Latvijā vēl tāls ceļš ejams, līdz lielie uzņēmumi un ekonomika būs gatavi šādam solim," secina SmartHR vadītājs.
Atziņas apkopoja Elīna Harčenko
SmartHR komunikācijas projektu vadītāja
SmartHR komunikācijas projektu vadītāja
