Par pašoptimizācijas kultūru, nemitīgu produktivitāti, spiedienu būt "labākajai sevis versijai", perfekcionismu un to, ka ilgtspējīga labbūtība nav vēl viens projekts, kurā jāgūst panākumi, bet gan ikdienas paradumi, attieksme un prasmes, ko varam apgūt.

Kāpēc plkst. 15.00 daļa komandas jau jūtas tā, it kā darba diena būtu beigusies? Un vai tas vienmēr ir motivācijas jautājums?
Prezentācijā runāšu par darbinieku enerģiju kā vienu no būtiskiem darba spēju, fokusa un labbūtības resursiem. Ar humoru un ikdienā atpazīstamām situācijām apskatīsim, kā uzturs, miegs, kustība, stress un darba dienas paradumi ietekmē darbinieku pašsajūtu un produktivitāti.
Galvenais akcents būs uz praktiskiem risinājumiem, ko HR un uzņēmums var ietekmēt jau šodien, neveidojot sarežģītas un dārgas wellbeing programmas.
Mērķis ir paskatīties uz darbinieku labbūtību ne tikai kā uz bonusu vai “ķeksīti”, bet kā uz uzņēmuma ikdienas kultūras un darba vides sastāvdaļu.

No vidējā līmeņa vadītāja tiek sagaidīts arvien vairāk – kādam būt savas nodaļas “mazajam CEO”, kādam profesionālim - ekspertam, kādam cilvēku vadītājam un pārmaiņu virzītājam. Bet kā šo lomu redz paši vadītāji, un ko no viņiem patiesībā sagaida augstākā vadība?

Uzstāšanās balstīta pētījumā, kurā apkopotas vidējā līmeņa vadītāju atbildes un intervijas ar dažādu nozaru augstākā līmeņa vadītājiem. Rezultāti izgaismos pretrunas , vajadzības un tendences. Gaidas pēc autonomijas, iniciatīvas un atbildības ir augstas, taču kuri ir patreiz lielākie škēršļi vidējā līmeņa vadītājam un ko visvairāk sagaioda no sava vadītāja. Kas notiek ar darbinieku un vidējā līmeņa labbūtību?

Darbinieku labbūtības tēma turpina mainīties. Līdzās mentālajai veselībai un izdegšanas prevencijai arvien vairāk runājam arī par spēju pielāgoties pārmaiņām, kognitīvo slodzi un to, kā pati darba vide palīdz vai traucē cilvēkiem veiksmīgi funkcionēt.
Atskatoties uz 2026. gada globālajām tendencēm un pieredzi Latvijas organizācijās, aplūkosim, kādi labbūtības jautājumi kļūst arvien aktuālāki un ko no tiem vērts paņemt līdzi jaunajā gadā.
Apskatīsim:

• Kā mainās skatījums uz darbinieku labbūtību un tās atbalsta risinājumiem.
• Kādas tendences šobrīd iezīmējas globāli: spēja adaptēties pārmaiņu laikos, kognitīvā ilgtspēja un smadzenēm draudzīga darba vide (brain-positive workplace), pielāgotākiem risinājumiem dažādos dzīves posmos u.c.
• Kā šīs globālās tendences izskatās Latvijas darba vidē un ko jau redzam praksē.

Koučings var būt nozīmīgs instruments veselīgas un atbalstošas darba vides veidošanā - tas palīdz cilvēkiem labāk izprast savas vajadzības, atpazīt stresa avotus, stiprināt emocionālo noturību un apzināti meklēt risinājumus sarežģītās situācijās.

Prezentācijā Svetlana Romašina aplūkos, kā koučinga pieeju un praktiskus koučinga instrumentus iespējams izmantot darbinieku labbūtības uzlabošanai. Runāsim par to, kā šī pieeja var palīdzēt vadītājiem veidot kvalitatīvākas sarunas un atbalstīt savus darbiniekus, vienlaikus dodot pašiem darbiniekiem iespēju labāk pārvaldīt stresu, saglabāt līdzsvaru un uzņemties atbildību par savu profesionālo labbūtību.