Vēlos pieteikties SmartHR izsūtnei
...un saņemt aktuālāko informāciju par HR pasākumiem un citām aktivitātēm!
Kā rīkoties, ja organizācijā manītas quiet quitting pazīmes?
SmartHR konsultante Maija Dobele, skaidro, ko darīt vadītājiem, kuri novēro savā komandā quiet quitting jeb klusās aiziešanas pazīmes.
Quiet quitting jeb klusā aiziešana ir situācija, kad darbinieki ikdienā dara tikai tos uzdevumus, kas atbilst viņu darba pienākumiem, un ne vairāk. Jēdziens jau kādu laiku ir populārs personālvadības profesionāļu vidū, vēl spilgtāk iezīmējot darbinieku iesaistes krīzi. Kā liecina Gallup State of the Global Workplace: 2022 Report dati, pasaulē tikai katrs piektais darbinieks jeb 21% ir iesaistīti darbā. Eiropā šis rādītājs uz pētījuma brīdi bija zemākais pasaulē – 14%.
Kā norāda Gallup, lielu lomu quiet quitting izplatībā nospēlēja pandēmija – īpaši gados jaunākie darbinieki atzīst, ka viņiem pēdējo gadu laikā ir mazinājusies pārliecība, ka viņi rūp vadītājiem un viņiem ir iespējas attīstīties.
Nozares interesi ap kluso aiziešanu var skaidrot ar to, ka neiesaistītie darbinieki negatīvi ietekmē biznesa sniegumu: mūsdienu apstākļos tieši komandas spēja ātri reaģēt, pielāgoties un uzņemties atbildību palīdz uzņēmumiem funkcionēt un attīstīties.
SmartHR aicināja organizācijas kultūras un darbinieku attīstības konsultanti Maiju Dobeli nokomentēt klusās aiziešanas fenomenu:
Kā norāda Gallup, lielu lomu quiet quitting izplatībā nospēlēja pandēmija – īpaši gados jaunākie darbinieki atzīst, ka viņiem pēdējo gadu laikā ir mazinājusies pārliecība, ka viņi rūp vadītājiem un viņiem ir iespējas attīstīties.
Nozares interesi ap kluso aiziešanu var skaidrot ar to, ka neiesaistītie darbinieki negatīvi ietekmē biznesa sniegumu: mūsdienu apstākļos tieši komandas spēja ātri reaģēt, pielāgoties un uzņemties atbildību palīdz uzņēmumiem funkcionēt un attīstīties.
SmartHR aicināja organizācijas kultūras un darbinieku attīstības konsultanti Maiju Dobeli nokomentēt klusās aiziešanas fenomenu:
Maijas Dobeles komentārs:
"Ar klusās aiziešanas jēdzienu, manuprāt, dažreiz tiek domātas dažādas lietas. Vienā situācijā quiet quitting attiecina uz darbiniekiem, kuri nav iesaistīti darbā. Piemēram, viņiem trūkst iniciatīvas, viņi ir pasīvi sapulcēs, nepiedalās komandas pasākumos, nav ieinteresēti apgūt jaunas prasmes. Identificējot šādu situāciju organizācijā, ir svarīgi uzdot jautājumu, kāpēc tā notiek, jo iemesli var būt dažādi: vadītāja nepietiekamas kompetences, organizācijas kultūras īpatnības, nelabvēlīgs klimats komandā.
Un citā situācijā klusā aiziešana ir stāsts par pārprasto lojalitāti jeb darbinieku vēlmi noteikt veselīgas robežas darba attiecībās. Joprojām ir darba devēji, kuri sagaida no darbinieka tādu uzdevumu izpildi, par ko iepriekš nav bijusi vienošanās. Rezultātā tiek pārkāptas privātā laika robežas un darbiniekam dažreiz pat ārpus darba laika ir jāveic uzdevums, kas nav saistīts ar viņa tiešajiem pienākumiem.
Protams, ir vide, kurā tas ir pieņemami, piemēram, jaunuzņēmumos. Piekrītot strādāt šādā organizācijā, darbinieks rēķinās ar to, ka komanda ir neliela un viņam būs aktīvi jāiesaistās visos procesos. Taču, ja uzņēmumā starp vadību un darbiniekiem nav vienotas izpratnes attiecībā uz papildu darbiem, darbinieki vienā brīdī var sākt teikt "nē" kārtējam uzdevumam, kas neatbilst viņu kompetencēm un iemeslam, kāpēc viņi atnāca strādāt uz šo organizāciju.
Tāpēc klusā aiziešana ir arī par darbinieka spēju uzņemties atbildību par savu labsajūtu un privāto laiku. Savā ziņā tā ir drosme pateikt vadītājam "nē" brīdī, kad no viņa tiek prasīts izdarīt darbu, kuru jādara laikā, kad darbinieks būtu pildījis savus tiešos pienākumus. Ja jūs novērojat šādu situāciju savā organizācijā, tad vispirms ir vērts izvērtēt, vai tas ir atsevišķa darbinieka un vadītāja attiecību un dažādu savstarpējo gaidu jautājums jeb tas organizācijas kultūras jautājums, kur quiet quitting ir kā simptomātika un tā cēloņi ir meklējami dziļāk.
Un citā situācijā klusā aiziešana ir stāsts par pārprasto lojalitāti jeb darbinieku vēlmi noteikt veselīgas robežas darba attiecībās. Joprojām ir darba devēji, kuri sagaida no darbinieka tādu uzdevumu izpildi, par ko iepriekš nav bijusi vienošanās. Rezultātā tiek pārkāptas privātā laika robežas un darbiniekam dažreiz pat ārpus darba laika ir jāveic uzdevums, kas nav saistīts ar viņa tiešajiem pienākumiem.
Protams, ir vide, kurā tas ir pieņemami, piemēram, jaunuzņēmumos. Piekrītot strādāt šādā organizācijā, darbinieks rēķinās ar to, ka komanda ir neliela un viņam būs aktīvi jāiesaistās visos procesos. Taču, ja uzņēmumā starp vadību un darbiniekiem nav vienotas izpratnes attiecībā uz papildu darbiem, darbinieki vienā brīdī var sākt teikt "nē" kārtējam uzdevumam, kas neatbilst viņu kompetencēm un iemeslam, kāpēc viņi atnāca strādāt uz šo organizāciju.
Tāpēc klusā aiziešana ir arī par darbinieka spēju uzņemties atbildību par savu labsajūtu un privāto laiku. Savā ziņā tā ir drosme pateikt vadītājam "nē" brīdī, kad no viņa tiek prasīts izdarīt darbu, kuru jādara laikā, kad darbinieks būtu pildījis savus tiešos pienākumus. Ja jūs novērojat šādu situāciju savā organizācijā, tad vispirms ir vērts izvērtēt, vai tas ir atsevišķa darbinieka un vadītāja attiecību un dažādu savstarpējo gaidu jautājums jeb tas organizācijas kultūras jautājums, kur quiet quitting ir kā simptomātika un tā cēloņi ir meklējami dziļāk.
Rakstu sagatavoja Elīna Harčenko
SmartHR komunikācijas projektu vadītāja
SmartHR komunikācijas projektu vadītāja
