Semināra
"DARBINIEKU LABBŪTĪBA" atziņas

2023. gada 14. decembrī SmartHR aizvadīja semināru, kuru veltījām darbinieku labbūtības jautājumiem.

Pasākumā piedalījās:

• Olga Condorfa no Mercer Marsh Benefits
• Kristiāna Boša no Figure Baltic Advisory
• Dace Bole no Datlex
• Tarmo Pihl no Siffi
• Inga Muižniece no Sonido
• Sandra Pļaviņa no Digital Clinic
• Oleg Karpušenko no Entain
• Gunita Peipiņa no VG Kvadra Pak JSC - Van Genechten Packaging Group
• Sandra Siliniece no Cognizant

Zemāk esam apkopojuši vērtīgākās atziņas, ar kurām dalījās runātāji.

Jautājums par to, kāpēc darbinieku labbūtība ir nokļuvusi darba devēju dienaskārtībā, ir saistīts ar pārmaiņām tajā, kā šodien veidojas attiecības starp darba devējiem un darba ņēmējiem. Kristiāna Boša no Figure savā prezentācijā devu ieskatu tajā, kā pēdējo gadu desmitu laikā mainījās t. s. "sociālais līgums" jeb nerakstītā vienošanās starp organizācijām un darbiniekiem (sk. slaidu).

Darba formātu dažādība un vairāku paaudžu esamība vienā organizācijā nosaka to, ka uzņēmumi nevar paņemt kādu pārbaudītu labbūtības programmu, ieviest to un cerēt, ka tā palīdzēs uzlabot darbinieku labsajūtu. Katrai organizācijai ir jārada sava darbinieku labbūtības formula. Kamēr vienam darbiniekam ir svarīgs elastīgs darba laiks, citam prioritāte ir darba jēgpilnums vai iespēja realizēt savus talantus, tāpēc, veidojot labbūtības programmas, ir būtiski saprast gan organizācijas kultūras specifiku, gan darbinieku vajadzību dažādību.

Emocionālās veselības veicināšana ir "top" aktualitāte, runājot par darbinieku labbūtību. Princips, ko aicināja ieviest Olga Condorfa no Mercer Marsh Benefits, - rūpēs par darbinieka fizisko un emocionālo labbūtību iziet ārpus apdrošināšanas polises robežām. Tas nozīmē strādāt gan preventīvi - izglītot un rast iespējas identificēt labsajūtas problēmas agrīnā stadijā - gan palīdzēt darbiniekam atlabt un atgriezties darbā.

Kā minēja Kristiāna Boša, organizācijas jau veic vairākus mērījumus, lai novērtētu personāla vadības procesu rezultātu. Lai novērtētu darbinieku labbūtības līmeni, viņa iedrošināja izmantot tos pašus mērījumus, iepriekš definējot, kuram no labbūtības aspektiem atbilst katrs no tiem.

Dace Bole no Datlex prezentēja garīgās labklājības formulu, kas palīdz saprast, kā darba devējs var atbalstīt savus darbiniekus ceļā uz emocionālo labbūtību.

Gunita Peipiņa vērsa uzmanību, ka vadītājiem un darbiniekiem ir atšķirīgs viedoklis par labbūtības jautājumu risināšanu organizācijā. Kamēr tikai 30% darbinieki uzskata, ka viņu labbūtība ir uzlabojusies pēdējā gada laikā, šādu apgalvojumu pauda 75% vadītāju. Tas norāda uz to, cik būtiski ir nodrošināt divvirziena iekšējo komunikāciju par labbūtības jautājumiem.

Inga Muižniece no Sonido deva ieskatu ESG jautājumā, kas ir aktualizējies 2023. gadā līdz ar Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartu pieņemšanu. Viena no ESG kritēriju jomām ir uzņēmuma attiecības ar darbiniekiem, tostarp labbūtības faktoru nodrošināšana darbā.

Jau no 2024. gada 1. janvāra ESG kritēriji būs saistoši uzņēmumiem, uz kuriem jau attiecas nefinanšu informācijas sniegšanas direktīva, un vēlāk arī citu kategoriju uzņēmumiem.

Viens no instrumentiem, kas var palīdzēt uzņēmumiem veicināt darbinieku labbūtību, ir dažāda veida digitālie risinājumi. Piemēram, Siffi, kas piedāvā pakalpojumu kompleksu darbinieku mentālai labbūtībai, vai Digital Clinic - platforma, kas ļauj darbiniekiem operatīvi saņemt attālinātu speciālista konsultāciju vai arī iesaistīties kādā fiziskās labbūtības programmā.

Oļegs Karpušenko no Entain arī akcentēja, cik svarīgi izprast tieši savu darbinieku vajadzības attiecībā uz labbūtību un piedāvāt atbilstošas aktivitātes. Viņš uzsvēra, ka ir ieteicams deleģēt labbūtības tēmu vienam kolēģim, kurš varētu šajā tēmā iedziļināties, iniciēt un vadīt attiecīgus projektus, redzot lielo bildi un iesaistot citus kolēģus.

Sandra Siliniece no Cognizant minēja, ka viņas pārstāvētajā uzņēmumā pieeja labbūtībai balstās pārliecībā, ka darba devējam ir jārada vide, kas ļauj darbiniekam piepildīt savus talantus. Viņa uzsvēra, ka lēmums būt veselam un justies labi ir katra darbinieka atbildība, savukārt darba devējs šajā procesā palīdz ar informāciju, iedrošina, piedāvā iespējas.

S. Siliniece aicināja iesaistīt darbiniekus labbūtības aktivitāšu plānošanā un īstenošanā, par piemēru minot Cognizant darbinieku komitejas, kur darbinieki paši lemj par labbūtības budžeta prioritātēm, sadalījumu un aktivitāšu īstenošanu.