Lai arī labbūtības termins vairs jau nav uzskatāms par nepieradinātu jaunvārdu Latvijas darba tirgū, izpratne par to atšķiras.

Jautājums "Cik labi es jūtos darba vidē?" ļauj novērtēt personīgās sajūtas un uztveri par darba vidi, kas ir būtiski aspekti darbinieku labbūtības izpratnē.

Labbūtībai ir vairākas dimensijas (fiziskā, emocionālā, psiholoģiskā, sociālā, profesionālā, finansiālā), kā arī tā atspoguļo, cik labi darba vide atbalsta darbinieka kopējo labklājību un apmierinātību. Vai labbūtību var izmērīt naudā, stundās vai citās mērvienībās? Kā zināt, ka labbūtība ir pietiekami laba manā organizācijā?

Mēģināsim atbildēt uz šiem un vēl citiem līdzīgiem jautājumiem par labbūtību.

2023. gada 31. jūlijā Eiropas Komisija pieņēma Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartus (ESRS), ko izmantos visas organizācijas, uz kurām attiecas Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD).

Standarti aptver visus vides, sociālos un pārvaldības (ESG) jautājumus. To piemēros 3 posmos:

• 2024. gada 1. janvārī – uzņēmumiem, uz kuriem jau attiecas nefinanšu informācijas sniegšanas direktīva;
• 2025. gada 1. janvārī – lielajiem uzņēmumiem, uz kuriem nefinanšu informācijas sniegšanas direktīva šobrīd neattiecas;
• 2026. gada 1. janvārī – biržā kotētiem MVU, kā arī mazām un nesarežģītām kredītiestādēm un kaptīvām apdrošināšanas sabiedrībām.

Prezentācijā pasākuma dalībnieki uzzinās par šiem standartiem un to, kā uzņēmumi jau tagad var tos ieviest.

Pēdējos gados arvien vairāk biežāk dzirdam personāla vadītājus runājam par to, kā nodrošināt darbinieku iesaisti, kā vadīt darbinieku pieredzi un veicināt viņu labbūtību. Nereti tiek veidoti plāni, programmas, stratēģijas, bet vai šis ir tikai personāla vadības speciālistu "monopols"? Mūsdienās darbinieki arvien vairāk sagaida, ka viņu viedoklis ne tikai tiks uzklausīts, bet viņiem būs iespēja arī pašiem pieņemt lēmumus, tādējādi esot līdziesaistītiem un līdzvērtīgiem lēmumu pieņēmējiem jautājumos, kas viņiem ir būtiski.