Mileniāļiem uzņēmuma kultūra ir daudz svarīgāks faktors, salīdzinot ar iepriekšējām paaudzēm. Tā vairs neaprobežojas ar kaut ko svešām acīm noslēptu. Organizācijas kļūst "caurspīdīgākas", princips "walk the talk" jeb "lai runā darbi" dabiski veido uzņēmuma tēlu un nosaka mileniāļu izvēles.
81% šīs paaudzes pārstāvju ir gatavi maksāt vairāk par precēm un pakalpojumiem, ja ir pārliecināti, ka tās radījušas sociāli atbildīgas kompānijas, 56 % šīs paaudzes pārstāvju neiegādāsies preces no ražotāja, kuram ir slikta reputācija, savukārt, 49% nepieņems darba piedāvājumu, ja saskatīs pretrunas starp deklarētajiem ētikas principiem un uzņēmuma darbību. Tātad – mileniāļi dos priekšroku sociāli atbildīgām organizācijām.
Ko tad īsti nozīmē sociāli atbildīga organizācija? Īsos vārdos to ir grūti definēt, turklāt arī šis jēdziens, kā daudzi citi, piedzīvo evolūciju. Pirms dažiem gadu desmitiem Rietumeiropā un ASV un vēl pirms 10 gadiem Latvijā no sociāli atbildīgas organizācijas sabiedrība negaidīja neko vairāk kā stabilu, peļņu nesošu uzņēmējdarbību, ievērojot spēkā esošos likumus.
Šobrīd aizvien vairāk tiek sagaidīts , ka uzņēmumi ņem aktīvu dalību globālu un lokālu sabiedrības problēmu risināšanā, demonstrē savas vērtības un principus, iniciējot un atbalstot daudzveidīgas aktivitātes, kas saistītas ar rūpēm par vidi, veselību, drošību, izglītību, zinātni un citām jomām. Kā rezultātā - sociālā atbildība ir kļuvusi par būtisku uzņēmumu reputācijas vadības sastāvdaļu un, atgriežoties pie tā, kā jaunākās paaudzes izdara savas izvēles - arī par nozīmīgu konkurētspējas aspektu.
Protams, uzņēmuma sociālā reputācija nav vienīgais kritērijs, kas Mileniāļu paaudzei ir svarīgs, izvēloties potenciālo darba vietu. Būtisks ir arī jēgpilns darba saturs, ļoti straujas attīstības iespējas, iespēja strādāt ar jaunām tehnoloģijām, darboties multikulturālās komandās un maksimāla elastība attiecībā uz darba laiku.