Kultūra un iesaiste
organizācijas kultūras ietekme uz darbinieku iesaistīšanos IKT nozarē Latvijā
Pētījums
Oriģinālraksta autors: Artūrs Barbars (Valuable Work)
Laikā, kad daudzi tradicionālie konkurētspējas avoti (piemēram, procesu un produktu tehnoloģijas) zaudē savu nozīmi, aizvien būtiskāku lomu konkurētspējas nodrošināšanā ieņem tas, kā uzņēmumā tiek vadīti cilvēki. Salīdzinot ar tehnoloģijām, kas mūsdienās ir daudz vieglāk pieejamas nekā agrāk, un tāpēc to loma samazinās, priekšrocības, ko nodrošina cilvēkresursi, ir grūtāk imitējamas konkurentiem.
Šobrīd viens no aktuālākajiem personālvadības jautājumiem ir darbinieku iesaistīšanās, kas vadībzinātnē tiek definēta, kā uz mērķi vērsts psiholoģisks stāvoklis, kurā cilvēks ir pilnībā koncentrējies konkrēta uzdevuma izpildei. Iesaistīšanos var veicināt vai kavēt dažādi faktori, kas saistīti ar cilvēka personiskajām īpašībām, darba specifiku un organizāciju kopumā. Atsevišķu faktoru ietekme uz iesaistīšanos katrā uzņēmumā ir atšķirīga un ar zinātniskām metodēm to ir iespējams izpētīt. Tomēr, kopumā viens no būtiskākajiem faktoriem, jo tas ietekmē iesaistīšanos gan tiešā, gan arī netiešā veidā, ir organizācijas kultūra - vērtību un uzskatu kopums, kas ir kopīgs organizācijas dalībniekiem un lielā mērā ietekmē to lēmumus un rīcību – veidu, kā organizācijā tiek darītas lietas.

2015. gada nogalē starp Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozares darbiniekiem (393 respondenti) veiktais pētījums atklāj, kuras kultūras vērtības visbūtiskāk ietekmē viņu iesaistīšanos darbā. Šī pētījuma ietvaros tika analizēts, cik lielā mērā darbinieku iesaistīšanos ietekmē katra no 7 apskatītajām kultūras vērtību orientācijām – konkurence, sociālā atbildība, atbalsts (sadarbība), inovācijas, uzsvars uz atlīdzību, orientācija uz sniegumu un stabilitāte. Apkopojot pētījuma rezultātus, kultūras vērtības, kuras IKT nozares uzņēmumu darbinieku iesaistīšanos ietekmē visvairāk, ir inovācijas, orientācija uz sniegumu un sociālā atbildība.

Tālāk apskatīsim katru no šīm vērtību orientācijām, kā arī dažus praktiskus ieteikumus to veicināšanai, kas pētījuma ietvaros apkopoti intervijās ar dažu no vadošo Latvijas telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju uzņēmumu vadītājiem.
INOVĀCIJU
orientāciju raksturo individuālā atbildība, riska uzņemšanās, kā arī tiekšanās ātri izmantot radušās iespējas. Dažas no metodēm, kā veicināt inovācijas uzņēmumā, ir:
Nr.1
Ierobežotu resursu apstākļu radīšana (laika, materiālu, budžeta, cilvēkresursu u.c.) uz konkrētu laiku konkrēta uzdevuma īstenošanai. Piemēram, dodot komandai izaicinošu laika limitu (dažas stundas/viena diena) problēmas atrisināšanai.

Nr.2
Regulāri inovāciju semināri (reizi nedēļā/mēnesī/kvartālā), kuros darbiniekiem tiek sniegta iespēja dalīties ar savām zināšanām un idejām saistībā ar jaunu produktu vai procesu ieviešanu, vai esošo uzlabošanu.

Nr.3
Uzņēmuma iekšējie inovāciju konkursi, kuros darbinieki tiek aicināti savstarpēji (individuāli vai grupās) sacensties inovatīvu ideju radīšanā. Labākās idejas ir ļoti vēlams ieviest praksē un to autorus apbalvot.

Nr.4
Uzņēmuma darbinieku kopīgie neformālie pasākumi, kuros satiekas cilvēki no dažādām organizācijas struktūrvienībām. Šādi pasākumi paplašina darbinieku redzesloku un dod iespēju izzināt, kā dažādi jautājumi tiek risināti citās uzņēmuma daļās.

ORIENTĀCIJA UZ SNIEGUMU
sevī ietver augstu organizētības pakāpi un augstas prasības pret darba rezultātiem. Lai to veicinātu, ir vēlams:
Nr.1
Pilnveidot ikdienas darba organizāciju. Organizēt ar programmēšanu saistītos darbus IT uzņēmumos var būt liels izaicinājums, jo šie darbi bieži ietver vairākus savstarpēji atkarīgus posmus. Lai organizētu savu ikdienas darbu, komandas var izmantot kādu no Agile darba metodēm (Scrum, Kanban, Extreme programming, u.c.), vai to kombināciju. Šīs metodes ne tikai uzlabo darba organizētību, bet arī iesaista darbiniekus lēmumu pieņemšanā, turklāt tās var pielāgot katras organizācijas un komandas atšķirīgajām vajadzībām.

Nr.2
Izmantot vienotus dokumentu plūsmas un darbplūsmas organizēšanas rīkus. Ir svarīgi, lai visi organizācijas darbinieki un komandas izmantotu vienus un tos pašus rīkus. Tos ieteicams iekļauti IT sistēmu klāstā, kuras tiek uzstādītas visos uzņēmuma datoros un citās atbilstošās ierīcēs.

SOCIĀLĀ ATBILDĪBA
tiek attiecināta uz sekošanu organizācijas filozofijai, rūpēm par uzņēmuma reputāciju, kā arī reflektēšanu – atskatīšanos uz saviem darba rezultātiem, kā arī veidiem, kā tie tikuši sasniegti. Saistībā ar reflektēšanu, vadītājiem ir ieteicams iedrošināt darbiniekus analizēt nesenos panākumus un neveiksmes. To var darīt, izmantojot tā saucamās retrospektīvās sapulces, kas bieži ir daļa no iepriekš minētās Scrum darba metodes. Šo sapulču laikā darbinieki sanāk kopā, lai apspriestu veiksmes un neveiksmes, ar kurām tie saskārušies iepriekšējā sprintā (noteiktā laika posmā, kurā ir jāpaveic konkrēts darba apjoms).
Lai uzzinātu vairāk par pētījumu un tā rezultātiem, droši rakstiet uz arturs@valuable.work!
Artūrs Barbars
arturs@valuable.work