apmācības
Jauktās mācību programmas līderu attīstībā
Raksta autore: Maija Dobele
Saka, ka par līderi nepiedzimst, par tādu kļūst. Taču, kāds tad ir šis līdera attīstības ceļš? Kādas zināšanas un prasmes pa ceļam jāapgūst? Vai ir kādas receptes un līderu attīstības programmas, kas ar "burvju nūjiņas" mājienu palīdz no rīta pamosties kā labam līderim?
Vadītāju mācībās izšķir divus terminus – vadītājs un līderis. Vārds "Vadītājs" ir cēlies no militārās jomas, primāri atainojot kontroles un administrēšanas funkciju, savukārt, vārda " līderis " definīcija ietver "iedvesmot, pārliecināt un virzīt darbiniekus uz darbību". Ja vadītājam ir likumīgi piešķirtas tiesības dot uzdevumus pakļautajiem darbiniekiem un prasīt to izpildi, tad līderis ir tikai tas, kam ir patiesi sekotāji. Vadītājs organizē ikdienas darbu, savukārt, līderība izpaužas situācijās, kas prasa no cilvēka spēju iedvesmot citus viņam sekot. Pirmajā brīdī var šķist, ka tās ir divas atšķirīgas lomas, taču jo lielāka ir vadītāja ietekme, jo vairāk šīs lomas pārklājas vai ietver viena otru. Šodienas darba vidē, kur nepārtraukti ir pārmaiņas, vai organizācijā, kas attīstās un mācās, bez līderības neiztikt arī pašos zemākajos vadības amatos. Es ticu, ka labs vadītājs ir arī līderis un labs līderis ir arī vadītājs. Vadītājs var daudzus gadus veiksmīgi tikt galā ar saviem pienākumiem un panākt vajadzīgos rezultātus, tomēr, kad sākas krīze vai ir nepieciešamas pārmaiņas, priekšplānā izvirzās līdera loma.
Būtiski, lai visās mācību programmās ir uzsvars uz līdera attieksmes izveidi.
Izšķir trīs mācību programmu mērķu līmeņus – Zināšanu, Rīcības un Attieksmes mērķus. Tāpat kā visās citās mācību programmās arī vadītāju attīstības jomā ir būtiski noteikt konkrēto mācību mērķus. Vai ar tām tiks apgūtas jaunas zināšanas (piemēram, par jaunākajām vadības teorijām)? Vai tiks uzlabotas konkrētas prasmes (piemēram, sniegt atgriezenisko saiti, deleģēt)? Vai šajās mācībās vadītājs aizdomāsies par to, kas atšķir labu vadītāju no ne tik laba, un mainīs savu attieksmi pret darbiniekiem, un pārskatīs savus uzskatus par darbinieku vadīšanu?

Visbiežāk katram organizācijas vadības līmenim ir nepieciešama cita proporcija starp vadības un līderības kompetencēm. Tomēr būtiski, lai visās mācību programmās ir uzsvars uz līdera attieksmes izveidi, kas veicinās vadītāja vēlmi mainīt arī savu rīcību un komunikācijas stilu, pielietojot apgūtās vadības prasmes un apgūto zināšanu pārnesi ikdienas vadības situācijās.

Visbiežāk, uzsākot karjeru, vadītāja amats nav pirmais, ar kuru topošais līderis sastopas. Uzskatu, ka ir svarīgi, lai, pārejot no speciālista lomas uz vadītāju, tāpat arī pārejot no mazas komandas vadīšanu uz citu vadītāju vadīšanu vai visas organizācijas vadīšanu, notiek attieksmes maiņa. Katram vadības līmenim ir nepieciešama cita mentāla pāreja, vai tas ir no speciālista uz vadītāju, vai no nodaļas vadītāju uz uzņēmuma vadītāja amatu, jo tikai tad, ja ir notikusi attieksmes pāreja, vadītājs spēj izvirzīt atbilstošas prioritātes, vadīt savu un darbinieku laiku un enerģiju un veiksmīgi sasniegt noteiktos rezultātus.
Zināšanu līmenis
Katram jaunam vadības amatam visbiežāk ir arī nepieciešamas jaunas zināšanas vai prasmes. Mans novērojums ir, ka organizācijās atkal un atkal kā mācību vajadzības tiek identificētas vadītāja pamata prasmes - kā piemēram, plānošana, organizēšana, motivēšana un kontrole. Tomēr tikpat bieži uzņēmumos nav vienotas izpratnes par vadītāja lomu, galvenajiem uzdevumiem un funkcijām. Šīs ir jomas, kur vadītājam ir nepieciešamas bāzes zināšanas: kāpēc un ko jāplāno? Ko īsti nozīmē "deleģēt"? Kādi ir mērķu noteikšanas un atgriezeniskās saites sniegšanas pamatprincipi? Cik bieži un kā jākontrolē darbinieki ar dažādu pieredzi? No vienas puses tās ir "pamata zināšanas un iemaņas" jaunajiem vadītājiem, no otras puses vairāki personāla vadītāji ir teikuši, ka tas ir tas, ko visiem vadītājiem laiku pa laikam būtu jāatkārto.

Jāatzīst arī, ka vadītāju mācību vajadzības, kas izriet no Darbinieku apmierinātības aptaujas rezultātiem, 360 grādu aptaujām, Attīstības pārrunu un citām metodēm, atkal un atkal norāda, ka arī šīs vadītāja pamata prasmes ir tās, kur vadītājiem pietrūkst izpratnes un zināšanas. Tāpēc kā risinājums tam ir izstrādāti Vadītāja ABC e-kursi, kuros vadītājs var apgūt vai atkārtot šo tēmu pamatprincipus, izprast, kādas ir vadītāju tipiskākās kļūdas un kā no tām izvairīties. Gatavie e-kursi sniedz visiem uzņēmuma vadītājiem vienotu izpratni un ir kā zināšanu platforma, uz kuras tālāk būvēt nākamās vadītāju attīstības mācības.
Rīcības līmenis
Taču, protams, ar zināšanām vien nepietiek! Svarīgi, ka tās tiek pielietotas praksē, kā arī vēl būtiskāk par to, KAS tiek darīts, ir tas, KĀ tas tiek darīts. Prasmju nostiprināšanai noderīgi ir prasmju treniņi vai individuālās koučinga un citas jaukto mācību metodes. Ja ir iegūtas zināšanas un izpratne par pamatprincipiem iepriekš vai e-vidē, tad var fokusēties un vingrināties uz konkrētām situācijām, kuri uzdevumi kuriem darbiniekiem tiek deleģēti, gan arī izspēlēt to, kā tas darbiniekam tiek komunicēts. Šādos risinājumos vadītājs saņem atgriezenisko saiti arī pats, izprot ko turpināt darīt, ko labāk nedarīt (neteikt) un ko sākt darīt. Ikdienā vadītājs bieži ir viens, un vadītāja statuss bieži arī traucē saņemt godīgu atgriezenisku saiti no padotajiem un pat citiem kolēģiem.

Pētījumi rāda, ka mūsu rīcību ikdienā nosaka mūsu izveidotie paradumi. Paradumus var mainīt un nostiprināt, taču tam ir nepieciešams gan treniņš, gan apzinātība un nepārtraukta atgriezeniskā saite, vai jaunizveidotais paradums ir ieviesies ikdienā un ir atbilstošs vēlamajam. Tā kā klātienes prasmju treniņus ne vienmēr var tik regulāri noorganizēt, prasmju treniņi tiek piedāvāti arī e-simulāciju veidā.

Kā piemēram, gatavās Branchtrack e-simulācijas veidā nostiprina vadītāja prasmes vadīt darbiniekus dažādās situācijās, piemēram, uzdot atbilstošus jautājumus, lai novērtētu kandidātu atbilstību noteiktajām prasībām atlases procesā, izzinātu darbinieka motivāciju, kā arī saprastu, vai darbinieks piekrīt uzņēmuma izvirzītajiem mērķiem. Mācību dalībniekam ir jāveic izvēles dažādās ar darbinieku vadību saistītās situācijās. Pēc katras izvēles tiek sniegta tūlītēja atgriezeniskā saite ar atbilstošu vadības teorijas aspektu. Par katru pareizo atbildi var nopelnīt punktus, kas e-simulācijas beigās var novērtēt, cik ļoti vadītāja izvēles atbilst vadības labajai praksei.

Ir arī teiciens, ka, lai vadītu citus, vispirms jāmāk vadīt pašam sevi. Mūsdienās jaunākās tendences rāda, ka arvien mazāk līdera kompetenci veido varas autoritāte, bet arvien vairāk - cilvēciskās īpašības. Spēja uzņemties atbildību par savu dzīvi, nemeklēt vainīgos, bet meklēt risinājumus- tās ir emocionāli inteliģenta vadītāja iezīmes. Apgūstot gatavos Emociju vadības e-kursus visai komandai kopā, uzlabosies savstarpējā sadarbība komandas starpā, kā arī vadītājam būs iespējams atsaukties uz kopīgi iegūtajām zināšanām par stresa mehānismiem un sniegt konstruktīvu atgriezenisku saiti arī šajos jautājumus.
Es ticu, ka ir cilvēki, kas dabiski un vieglāk, varbūt pat nepazināti, kļūst par labiem līderiem, jo viņiem piemīt talanti, īpašības un motivācija.


Tomēr katrs šajā līdera attīstības ceļā visdrīzāk sastopas ar izaicinājumiem un savu ēnu. Tas noteikti nav viegls ceļš, tomēr aicinu tajā doties!
Shēmā ir apkopoti pieejamie gatavie jauktā tipa risinājumi Baltijā.
Organizāciju attīstības konsultante
Blend Consulting / INTEA OTS