Ir arī pretargumenti.
Lielākoties jebkuras pārmaiņas tiek uztvertas ar aizdomām un uzreiz negūst vienprātīgu atsaucību. Atalgojums vienmēr ir bijis sensitīvs temats – nedz vadītāji, nedz darbinieki nesteidzas par to runāt atklāti.
Brīdī, kad atalgojums tiek publiskots, tie, kuri bija saņēmuši zemāku atalgojumu, parasti pieredz atalgojuma pieaugumu, bet pārmaksātajiem darbiniekiem ir skaidrs, ka uz atalgojuma pieaugumu kādu laiku var necerēt, kas var demotivēt centīgākos un likt meklēt jaunas iespējas citās organizācijās.
Tāpat darbinieki var nevēlēties, lai viņu algas atklāj – tā ir privāta informācija, un, zinot, ka cilvēkus vēl joprojām vērtē pēc materiālās labklājības, tie, kuri pelna mazāk, iespējams, tiktu arī vērtēti zemāk. Kad cilvēkiem vaicāju, vai viņi vēlētos zināt, cik pelna kolēģi –, liela daļa atbild – tas būtu interesanti. Tomēr apdomājoties piebilst, ka tomēr tas varētu nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma, ja izrādītos, ka atalgojums nav taisnīgs. Viņiem svarīgi justies novērtētiem - ka par labu darbu un lielāku ieguldījumu var saņemt paldies algas pielikuma, vienreizējas prēmijas vai kādu papildu labuma (piemēram, apmaksātas brīvdienas) formā.