Intervija ar Gunu Kalniņu, Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza HR un pārmaiņu vadības biznesa partneri

Lasi sesto interviju sērijā, kur jautājam HR profesionāļiem par viņu pieredzi nozarē un darba aktualitātēm!

Guna, kā Jūs nonācāt HR profesijā?

Mans ceļš HR jomā sākās nacionālajā aviokompānijā airBaltic, kur pirms gandrīz 20 gadiem sāku strādāt par sekretāri. Šobrīd par to smaidu, bet toreiz jau pēc trīs mēnešiem sekretāres amatā man šķita, ka esmu gatava nākamajam karjeras kāpienam (pieteicos uz lielas nodaļas vadītājas amatu).

Drīz pēc tam arī personāla vadītāja piedāvāja man koordinēt un vadīt pilotu un stjuartu atlasi, pilnveidot šo procesu. Tā bija mana pirmā HR pieredze. Pēc dažiem gadiem kādās attīstības pārrunās savai vadītājai atzinu, ka nākotnē es gribētu būt personāla vadītāja.

Tā pagāja septiņi gadi airBaltic, kur no sekretāres caur dažādām lomām personāla vadībā, izaugu līdz HR biznesa partnerim, pakāpeniski apgūstot visu plašo personāla vadītāja kompetenču klāstu.

Ko Jūs ieteiktu tiem cilvēkiem, kuri šobrīd ienāk šajā profesijā? Kāds būtu Jūsu padoms vai iedrošinājums?

Man šķiet, ir svarīgi apzināties, ka personāla vadība ir ļoti daudzveidīga joma, un nefokusēties uz kādu vienu HR virzienu kā vienīgo iespējamo, vismaz sākumā. Ja raugāmies no man tuvās HR generalist perspektīvas, tad šajā lomā ir iespēja būt gan lietvedības vai personāla atlases speciālistam, gan darbinieku iesaistes vai attīstības projektu vadītājam.
HR iesācējiem ieteiktu skatīties uz lielākiem uzņēmumiem, jo tajos var gūt daudz plašāku pieredzi un būt lieciniekam dažādiem personāla vadības aspektiem un kolorītiem projektiem. Un tad pienāks brīdis, kad fokuss kļūs skaidrāks - vai nu tā ir izaugsme līdz HR vadītājam, vai arī specializēšanās kādā no HR virzieniem. Bet vislabāk to var saprast, reāli pieredzot dažādas HR lomas.

Jūsuprāt, kādas ir svarīgākās īpašības, kas nepieciešamas veiksmīgai karjerai personāla vadībā?

Viena no šīm īpašībām ir klausīšanās prasme, ko lieliski palīdz attīstīt koučings. Tāpat ir svarīga draudzēšanās ar datiem, ko bez lielām grūtībām var apgūt arī humanitāri orientēti cilvēki. Spēja redzēt "lielo bildi" un integrēt savā darbā citu jomu zināšanas, piemēram, mārketingā vai socmediju lietošanā, arī ir būtiska. Vēl viena svarīga īpašība ir spēja vadīt projektus – personāla vadībā regulāri ir kas jāmaina vai jāievieš, tāpēc projektu vadības izpratne ir būtiska.

Kas šobrīd veido Jūsu darba ikdienu?

Mana ikdiena šobrīd ir HR pamatakmeņu likšana. Ir jāveido efektīvākās struktūras, kas atbilst gan darbinieku, gan biznesa vajadzībām. Piemēram, mēs no jauna veidojam atalgojuma sistēmu, tātad vācam un apkopojam datus, vērtējam amatus.

Būtisks virziens ir darba devēja tēla veidošana – gan iekšēji, gan ārēji. Dienaskārtībā ir efektīvu personāla vadības sistēmu ieviešana.

Uzņēmumā, kurš atrodās pārmaiņu procesā, atlases projekti ir ikdiena. Arī darbinieku apmācības, kvalifikācijas celšana, prasmju papildināšana ir darāmo darbu sarakstā.

Vai varat minēt personāla vadības projektus, par kuriem Jums ir īpašs profesionāls gandarījums?

Atskatoties uz savu karjeru kopumā, tad viens no projektiem ar ko lepojos, ir uzlabotā psiholoģiskā testēšana pilotiem. 2006. gadā kopā ar kolēģiem izveidojām kvalitatīvu, visaptverošu novērtēšanas sistēmu, kas ļāva pārliecināties, ka tiem cilvēkiem, kuri nokļūst pilotu kabīnē, tiešām būtu pārbaudītas ne tikai tehniskās zināšanas, bet arī psiholoģiskais stāvoklis. Vēlāk līdzīgu pieeju personāla atlasē pielietojām arī citiem amatiem un tas ievērojami uzlaboja atlases kvalitāti un rezultātus.

Ar prieku atceros arī savus darba gadus SmartLynx Airlines. Esmu lepna par procesiem, kurus iniciējām, lai mainītu uzņēmuma kultūru. Ielikām pamatus uzņēmuma izaugsmei, kas lielā mērā notika, pateicoties kultūras maiņai. Projektu par uzņēmuma kultūras maiņu augsti novērtēja arī nozarē, saņēmām par to balvu. Tas bija liels projekts, kurā tika iesaistītas dažādas nodaļas, lai definētu uzņēmuma vērtības un ieviestu tās, vienotos par biznesa attīstības virzienu, sakārtotu procesus (arī HR digitālo risinājumu ieviešana).

Kur Jūs smeļaties informāciju par nozares aktualitātēm?

Jaunāko informāciju smeļos LinkedIn un citos socmedijos, kur es sekoju konkrētiem cilvēkiem, kuri papildina manas zināšanas. Ir speciālisti, kuri fokusējas uz jaunumu apkopošanu, trendu izzināšanu, tā šī informācija arī nonāk manā dienaskārtībā un atliek vien to absorbēt un domāt, ko no tā integrēt savā ikdienā.

Svarīga ir arī tīklošanās ar citiem personāla vadītājiem un nepārtraukta mācīšanās, kur nereti satieku HR kolēģus un tādejādi bagātinos.

Vai Jūs izmantojat tehnoloģijas HR procesos? Ja jā, tad kādas?

Esmu ienākusi organizācijā, kur speram pirmos nopietnos soļus digitalizācijā. Mēs lietojam Slack, tiešsaistes platformas, ir smagnēja personāla vadības sistēma. Bet kopumā esam attīstības procesā. Es gaidu, kad varēsim, piemēram, pieteikt komandējumus vai atvaļinājumus ar vienu klikšķi, kā tas ir bijis organizācijās, kurās esmu strādājusi līdz šim.

Nozarē daudz tiek runāts par tehnoloģijām un automatizāciju, kā, Jūsuprāt, nepazaudēt "human" vārdu savienojumā "human resources"?

Ienākot tādā nozarē kā zooloģiskais dārzs, kas ir īpašs uzņēmums ar izteiktu specifiku, jāatzīst kā uzdotā jautājuma kontekstā biroja un fiziskā darba veicēji ir divas dažādas pasaules. Mēs nevaram attālināti veikt darbības, kad mūsu "ražošanas procesā" ir iesaistītas citas dzīvas būtnes – dzīvnieki. Nevar automatizēt, piemēram, veterinārārsta darbu. Bet mēs varam domāt, kā var tīri tehnoloģiski atvieglot kādus šobrīd manuālus, fiziski smagus darbus, bet pilnībā tos digitalizēt nav iespējams. Es un mani kolēģi priecāsimies, kad tiks ieviesti digitāli risinājumi dzīvnieku novērošanā, labturībā un gluži fiziskā vides bagātināšanā. 3D printeri vēl neizmantojam.

Mēs nesen veicām darbinieku aptauju un rezultāti parādīja, cik atšķirīgi savu labbūtību novērtēja darbinieki ar iespēju strādāt hibrīda režīmā un tie, kuriem šī fleksibilitāte ir ļoti ierobežota vai neiespējama. Biroja darbiniekiem ir cita realitāte, salīdzinot ar kolēģiem, kuri dara savu darbu ar rokām un kuru darbs nav aizstājams.

Man ir dota iespēja vismaz mēģināt abas šīs pasaules kaut kādā veidā savienot. Tas, kā mēs varam to izdarīt, ir caur komunikācijas rīkiem un risinājumiem, kas atvieglo administratīvo slogu cilvēkiem, kas ikdienā strādā fizisko darbu vai digitāli risinājumi biroja darbiniekiem, lai aizstātu birokrātisku slogu. Piemēram, atvieglojot darba grafiku plānošanu, vienkāršāk pieteikt atvaļinājumu, pašiem izvēlēties labumus vai efektivizēt dokumentu apriti.
Lasi arī citas SmartHR intervijas ar personāla vadības praktiķiem